Proterozojs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Proterozojs ilga no 2,5 līdz 0,542 miljardiem gadu p.m.ē. Tas iedalās trīs ērās: paleoproterozojs, mezoproterozojs, neoproterozojs.

Magma zem kontinentālajām plātnēm ir bijusi daudz karstāka un šķidrāka, tektoniskie procesi šajā laikmetā notikuši daudz ātrāk salīdzinot ar mūsdienām. Līdz mūsdienām iežos saglabājušās ļoti maz fosīliju. Palielinājās brīvā skābekļa un slāpekļa daudzums, iespējams, ka paleoproterozoja beigās skābekļa saturs atmosfērā bija 15% no mūsdienu.

Okeāna ūdeņos sākusies sulfātu sedimentācija, veidojies kaļķakmens un dolomīts.

Arhajā izveidojusies dzīvība turpinājusi evolucionēt un proteorozojā radušies eikaroti, agrīnie augi, sēnes un dzīvnieki.