Pudeļdeguna delfīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pudeļdeguna delfīns
Tursiops truncatus (Montagu, 1821)
Pudeļdeguna delfīns (afalīna)
Pudeļdeguna delfīns (afalīna)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Vaļveidīgie (Cetacea)
Dzimta Delfīnu dzimta (Delphinidae)
Ģints Pudeļdeguna delfīni (Tursiops)
Suga Pudeļdeguna delfīns (T. truncatus)
Sinonīmi
Tursiops maugeanus

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir vaļveidīgo (Cetacea) kārtas delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs.

Tēraudpelēkajām afalīnām ir kupolveidīga piere un strups purns, tās ir ātras peldētājas ar draisku dabu. Tā kā šie dzīvnieki ir sabiedriski un inteliģenti, tos bieži tur delfinārijos.

No trim sastopamajām afalīnu pasugām, T. t. truncatus dzīvo Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, Tālo Austrumu afalīna (Tursiops truncatus gilli) — Klusā okeāna ziemeļu daļas mērenajā klimatiskajā zonā, bet Indijas afalīna (T. t. aduncus) Sarkanajā jūrā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā.

Izskats un sazināšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afalīnas ir tēraudpelēkā krāsā, kurām izteikta kupolveidīga piere un strups purns. Afalīnu bieži vien jauc ar jūrascūku, kas ir mazāka, ar īsāku degunu un ne tik slaida.

Garums sasniedz 1,9 - 3,9 m, svars no 150 - 350 kg.

Delfīnu valodas veids sastāv no dažādiem svilpieniem un pīkstieniem. Līdz pat šim laikam nav noskaidrots, cik sarežģīta ir delfīnu valoda, bet ir skaidrs, ka tie atpazīst cits citu un labi saprotas savā valodā.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pudeļdeguna delfīni rotaļājas

Delfīni ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo gan viena dzimuma grupās, gan arī jauktās grupās. Daļu dienas tie pavada rotaļās. Delfīni vienmēr palīdz cits citam medībās, dzemdībās un slimību laikā. Šī sadarbība nepieciešama, lai izdzīvotu.

Barība un medības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Delfīni pārtiek no dažādu sugu zivīm, kā arī astoņkājiem un garnelēm.

Delfīni, uzbrūkot zivju baram, rīkojas saskaņoti. Sazinoties ar svilpieniem, delfīni kopīgi aplenc zivju baru. Uzskata, ka delfīni lieto skaņas arī tādēļ, lai dezorientētu un apdullinātu zivis.

Kad zivju netrūkst, delfīni dienas laikā medī gan atsevišķi, gan barā peldošas zivis. Kad zivju ir maz, tie medī astoņkājus un jūras dibenā dzīvojošas zivis. Parasti tas notiek naktī, kad dziļumā mītošās zivis ir aktīvas.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pudeļdeguna delfīns ar diviem mazuļiem

Afalīnas dzimumgatavību sasniedz 6-8 gadu vecumā. Tās pārojas pavasarī un vasarā, mazuļi nāk pasaulē pēc 10 - 12 mēnešiem. Katrās dzemdībās pasaulē nāk tikai 1 mazulis.

Dzemdību laikā vismaz divas mātītes sargā jauno māti un mazuli. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka asinis, ko dzemdībās zaudē māte, bieži vien pievilina haizivis.

Asistējošās mātītes reizēm talkā nāk arī dzemdībās. Tās palīdz jaundzimušajam nokļūt līdz ūdens virsmai, lai tas varētu pirmo reizi mūžā ieelpot gaisu. Līdzīga palīdzība tiek sniegta, ja delfīns ir savainots.

Mātītes vismaz 16 mēnešus nodarbojas ar saviem mazuļiem, tāpēc var vairoties tikai katru otro vai trešo gadu. Delfīni nav uzticīgi dzīvesdraugi, daudzas mātītes katru reizi pārojas ar citu tēviņu.

Delfīns un cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru gadu tūkstošiem delfīnu noslīkst, sapinušies zvejnieku tīklos. Reizēm delfīni bariem nonāk krastā. ļoti reti izdodas kādu izglābt, atgriežot to atpakaļ ūdenī. Iespējams, ka pie izmešanas ūdenī ir vainojams delfīna bojātais "radars", kuru, iespējams iespaidojis kuģa radars. Delfīnam rodas orientācijas grūtības, un tas nonāk krastā. Uz sauszemes nonākušais delfīns sauc palīgā savus ciltsbrāļus, tādejādi arī citi delfīni nokļūst turpat.

Afalīnai atšķirībā no citām delfīnu sugām nedraud iznīkšana.

Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules okeānos mīt 4 afalīnu pasugas, kas tikai nedaudz atšķiras pēc izskata un galvaskausa iezīmēm:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]