Puers

Vikipēdijas lapa

Puers (Pu-erh) ir fermentēta tēja, ko iegūst no tējas koka galvenokārt Juņnaņas provincē Ķīnā.

Pueru tradicionāli pagatavo no vecu savvaļas tējas krūmu lapām, izvēloties īpašus krūmus ar platām tējas lapām, kas ir sastopami Ķīnas dienvidrietumos. Šādu krūmu pumpuri un jaunās lapas ir noklātas ar maziem baltiem matiņiem, un parasti tās ir lielākas nekā pārējo tējas šķirņu lapas. Tā kā šādu tējas krūmu nav pārāk daudz, puera tēju pagatavo no dažādos reģionos augušu tējas krūmu lapām, tomēr aizvien vairāk tējas pazinēju izvēlas puera tēju, kas ievākta un apstrādāta vienā reģionā.

Ķīnā, kur pilnīgi oksidēta tēja (melnā tēja) ir pazīstama kā sarkanā tēja, puera tēja tiek klasificēta kā melnā, pēcfermentētā tēja.

Ir šāda puera klasifikācija:

  • Šena pueru vēl dēvē par svaigu vai zaļu. Šena puera ražošanā savāktās tējas lapas tiek sausinātas (visbiežāk saulē) un presētas dažādās formās. Šena puers ir zaļā tēja, kas vākta no savvaļas tējas kokiem. Jaunajam šena pueram ir spilgta un piesātināta garša, kas patīk vairumam cilvēku, bet ir arī tādi, kas uzskata to par pārāk asu. Ja šādu tēju noliek uzglabāšanai, tad ar gadiem tās garša kļūst mīkstāka un iegūst jaunas nianses. Tādēļ daži pērk jaunu šena pueru, lai dzertu to svaigu, bet citi — lai noliktu to glabāšanā uz dažiem gadiem un izdzertu tad, kad tas ieguvis mīkstāku un vairāk sabalansētu garšu.
  • Šen (svaigs, zaļš) puers ir “dzīva” tēja. Tā, līdzīgi vīnam, ar gadiem pilnveido savu garšu, mīkstinās un iegūst jaunas nianses. Tomēr pareizai puera attīstīšanai ārkārtīgi svarīgi ievērot tā glabāšanas apstākļus, it īpaši — izvairīties no liela (vairāk par 90%) mitruma, nepiederošām smakām un nodrošināt svaigā gaisa pieplūdi.
  • Šu puers ir fermentēta tēja, bet tai, protams, nav tādu garšas nianšu kā izturētam 20—30 gadu šena pueram. Labs šu pers ir patīkams mīksts dzēriens ar saldenu garšu, tādas tējas aromātā var just riekstu, karameles un koka nianses. Tomēr izgatavot labu šu pueru nav viegli — nepieciešama liela pieredze, lai noķertu brīdi, kad vajadzētu apstādināt tējas fermentēšanu. Par daudz fermentēta tēja zaudē garšas bagātību, kļūst pliekana un neinteresanta, aromātā parādās nepatīkamas nianses.