Pumpuri

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Pumpuri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pumpuri
Priedes Pumpuru kāpās
Pumpuru novietojums Jūrmalā
Pamatinformācija
Pilsēta Jūrmala
Platība 1,7km2
Iedzīvotāju skaits 523 (2008)[1]
Augstums 3 m
Transports
Autobuss 4.
Minibuss 5.
Cits Vilciens (Pumpuru stacija)
Papildinformācija
Pasta indekss LV-2008

Pumpuri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Jaundubultiem un Mellužiem. Te atrodas Pumpuru vidusskola.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gadā dzelzceļa staciju Melluži I pārdēvēja par Pumpuriem, vēlāk arī visu stacijai tuvumā esošo Jaundubultu un Mellužu daļu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk Pumpuri atradās uz Slokas mežniecībai piederošās Jaundubultu zemes un daļēji uz Nurmuižas īpašniekiem fon Firksiem piederošās Mellužu zemes. Robežu starp abiem īpašumiem veidoja tagadējā Upes iela. 1827. gadā Kārlis Firkss Mellužos uzbūvēja kūrmāju, kuru nosauca par Karlsbad. Gruntsgabali Jaundubultos vasarniekiem sākti ierādīt 1848. gadā.

1859. gadā Pumpuru un Mellužu bērniem darbojās gan draudzes, gan privātās skolas. 1877. gadā uz jaunatvērtās Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas izveidoja pieturas vietu Karlsbāde, ko 1914. gadā pārdēvēja par Karlsbādi I, 1922. gadā par Melluži I. Līdz Pirmajam pasaules karam Pumpuri saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā Dubultos vai Majoros.

1919. gada 26. septembrī atvēra Mellužu pamatskolu Peldu ielā 4/6, bet 1934. gadā pie dzelzceļa stacijas pēc skolu būvju arhitekta Indriķa Blankenburga projekta Kronvalda ielā 8 uzcēla Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. pamatskolas ēku.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poruka prospektā 61 pēc atgriešanās no Vjatkas trimdas līdz emigrācijai uz Šveici 1905. gada revolūcijas laikā dzīvoja Rainis un Aspazija (1904-1905). Kāpās pie jūras atrodas tā sauktās Raiņa priedes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]