Punkts (pieturzīme)

Vikipēdijas lapa
.
Punkts
Interpunkcija
apostrofs’ '
daudzpunkte…, ...
defise-,
divpunkte..
domuzīme, –, —, ―
iekavas[ ], ( ), { }, ⟨ ⟩
izsaukuma zīme!
jautājuma zīme?
kols:
komats,
pēdiņas« », “ ”, „ “
punkts.
pusiekava)
semikols;
slīpsvītra/
vienpēdiņas‘ ’
zvaigznīte*

Punkts ir pieturzīme, kas rāda gramatiskas un jēdzieniskas vienības patstāvīgumu un pabeigtību. Runā punktam parasti atbilst pauze. Vēl punktam latviešu valodas rakstībā var būt simbola vai tehniskas zīmes funkcija.[1] Latviešu valodā punkts ir visspēcīgākā pieturzīme.[1]

Atstarpe ir liekama pēc punkta, nevis starp tekstu un beigu pieturzīmi.[1]

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Punkts tiek lietots:[1]

  1. stāstījuma teikuma beigās
    Mēs ejam uz mājām. Mājās būs siltāks.
  2. pamudinājuma teikuma beigās, ja teikums ir mazāk kategorisks
    Apdomā labi, padari gudri.
  3. retorisko jautājumu beigās, ja teikumam nav emocionāla rakstura
    Vai nu būs tā, ka pa visiem kaut ko prātīgu neizdomāsim.[1]
  4. aiz arābu cipara, ja tas apzīmē kārtas skaitli[P 1]
    Veikalā akcija būs no 12.01.2001. līdz 15.01.2001. (izņemot 14.01.2001., kad veikals būs slēgts).
  5. pulksteņlaika apzīmējumā starp stundas un minūšu rādītāju
    Pēteris būs mājās no 19.00 līdz 21.30.
  6. ja jānorobežo teikuma locekļi vai tā daļas stila nolūkā
    Pēteris nolēma palikt. Uz visiem laikiem.
  7. aiz dažādiem saīsinājumiem
    Es biju nometnē no jūn. līdz aug.
  8. reizināšanas zīmes funkcijā matemātikā
    5 ⋅ 2 = 10
  9. 20. gadsimta tekstos simtu/tūkstošu/miljonu u. tml. atdalīšanai[P 2]
    Katru gadu atrodas vismaz 100.000 blēžu.
  10. mūzikā aiz nots vai pauzes zīmes, tādējādi norādot ilguma palielināšanu par pusi vērtības

Punkts netiek lietots:[1]

  1. aiz iniciāļu salikteņiem
    ASV, NATO, LU, LR, MK
  2. aiz simbolu apzīmējumiem un metriskās mēru sistēmas vienību apzīmējumiem
    Ag, Md, Ca, m, g, l, cm
  3. telegrammu tekstā[P 3]
    Nosūtu tev naudu 50 EUR Jānis
  4. vēstulēs un cita veida lietišķajos rakstos aiz adreses un paraksta, kā arī aiz datuma un vietas norādes šajos rakstos[P 4]
    Kārli, apsveicu dzimšanas dienā!
                                                      Jānis
    Rīgā
    2009. gada 23. janvārī
  5. tabulās, ailēs u.c. aiz dažādiem ierakstiem, lappušu numerācijā
  6. aiz gadskaitļiem, ja gadskaitļa lietojums ir nepārprotams[P 5]
    Klubs divas reizes izcīnīja Latvijas čempiona titulu (2011, 2012).
  7. aiz virsrakstiem un apakšvirsrakstiem, ja tie iespiesti citā burtveidolā
    Jānis Pēteris
    RAIŅA DARBI

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aiz romiešu cipara punkts liekams vienīgi gadījumā, ja ciparam ir patstāvīga stāstījuma teikuma nozīme vai ja tas atrodas stāstījuma teikuma beigās. Piemēram, "I. Britu karalienes ierašanās Rīgā.".[1]
  2. Mūsdienās punkts šādi vairs netiek lietots.[1]
  3. Telegrammās netiek vispār lietotas pieturzīmes.[1]
  4. Punkts šajos rakstos tiek likts gadījumā, ja datums tiek apzīmēts ar arābu cipariem, piemēram, "23.01.2009." vai "2009.01.23.".[1]
  5. Punkts liekams aiz gadskaitļa, ja tas nav īpaši atdalīts no pārējā teikuma un var radīt pārpratumus, piemēram, "Sacensībās pieteikto skaits: 2011 — 5236 cilvēki, 2012 — 5365 cilvēki" vietā jāraksta "Sacensībās pieteikto skaits: 2011. — 5236 cilvēki, 2012. — 5365 cilvēki".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 366.—369. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.