Rādijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rādijs
88
2
8
18
32
18
8
2
Ra

[226] g/mol

[Rn]7s2
Ra-TableImage.png
Radium226.jpg    Radioaktīvs tumblers.JPG
Ar nelielu rādija daudzumu pārklāta vara folija un svirslēdzis ar rādiju saturošu krāsu uz sviras gala
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 0,9
Blīvums 5000 kg/m3
Kušanas temperatūra 973 K (700 °C)
Viršanas temperatūra 2010 K (1737 °C)

Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88. Rādiju 1898. gadā Parīzē atklāja dzīvesbiedri fiziķi Pjērs Kirī un Marija Kirī. Rādiju dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem.

Atrašanās dabā un iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās radioaktivitātes dēļ rādijs dabā tikpat kā nav sastopams. Rādijs ir urāna radioaktīvās sabrukšanas produkts, tāpēc ļoti niecīgos daudzumos atrodams urāna rūdās. Visi rādija izotopi ir radioaktīvi. Rādiju RaCl2 veidā iegūst no urāna rūdām vai elektrolīzes procesā.

Stabilākā rādija izotopa 226Ra pussabrukšanas periods ir 1602 gadi. Rādija emitētā starojuma dēļ tā temperatūra vienmēr ir par 1,5 grādiem augstāka nekā apkārtnē valdošā. Rādija savienojumi ir sastopami reti un gandrīz tikai urāna rūdās. Rādijs ir miljons reizes radioaktīvāks par tādas pašas masas urānu.

Fizikālās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rādijs ir balts, spīdīgs un mīksts metāls. Tas ir smagākais no sārmzemju metāliem. Tas izstaro dažāda veida (alfa, beta un gamma) radioaktīvos starojumus.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Radioaktivitātes dēļ galvenais rādija pielietojums ir radioaktīvā starojuma avotos. Rādijs ir pirmais ķīmiskais elements, kura radioaktīvās īpašības sāka izmantot medicīnā ļaundabīgo audzēju apstarošanai. Mūsdienās rādija lietošana ir ierobežota, jo to sekmīgi aizvieto mākslīgie radioaktīvie izotopi, piemēram, 60Co, 137Cs, kuri ir ievērojami lētāki par rādiju.

Rādiju senāk izmantoja luminiscējošajās pašspīdošajās krāsās — pulksteņos vai mērinstrumentu skalās, līdz pārāk daudz šo rūpnīcu strādnieki gāja bojā no tā. Daži vecie pulksteņi vēl joprojām ir radioaktīvi un tādi būs vēl tūkstošiem gadu.

19. un 20. gadsimtu mijā rādijs bija populāra piedeva[1] tādos produktos kā zobu pastas, roku krēmi, jo tam piedēvēja dziedinošas spējas. Rādija hlorīdu pievienoja ēdieniem garšas uzlabošanai un kā konservantu, bet drīz vien šādus produktus aizliedza.

Rādijs kopā ar beriliju kalpo kā neitronu avots fizikas eksperimentiem.

Ķīmiskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rādijs ir radioaktīvs metāls, kuru dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem. Tas savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Tas ir stiprs reducētājs. Rādija savienojumi liesmu krāso tumši sarkanā krāsā.

Ķīmiskās īpašības ir līdzīgas bārijam. Agresīvi reaģē ar gaisu — rodoties rādija nitrīdam (Ra3N2), rādijs kļūst melns (virsējā kārta pārveidojas par rādija nitrīdu).[2] Reaģē agresīvi ar ūdeni, rodoties rādija hidroksīdam, kā arī ar skābēm, hloru un sēru. Rādijs ir gaistošāks par bāriju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hjū Oldersijs-Viljamss. Periodiskās fabulas. R:, Jāņa Rozes apgāds, 2013, 144. lpp.
  2. Hammond, C. R. "Radium" in Haynes, William M., ed. (2011). CRC Handbook of Chemistry and Physics (92nd ed.). CRC Press. ISBN 1439855110.