Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Vikipēdijas lapa

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais[1] biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā. Centra izveides bāze ir Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas pētījumi biomateriālu jomā kopā ar citu nozaru zinātniekiem, piemēram, mediķiem un mikrobiologiem. Pamatuzdevums ir turpināt izstrādāt biomateriālus no nanodaļiņu pulveriem, metāliem, keramikas, tekstilijām, ko var implantēt dzīvā ķermenī slimo audu aizvietošanai, pilnībā integrējot citos dzīvā organisma audos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs tika atklāts 2006. gada 12. decembrī ar Eiropas Savienības PHARES 2003 Nacionālās programmas finansējumu un Latvijas Republikas, Rīgas Tehniskās universitātes un citu projekta dalībnieku līdzfinansējumu. Zinātniski pētnieciskie pamati centra izveidei vēl ilgi pirms tā atklāšanas tika veidoti Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu zinātniski pētnieciskajā laboratorijā.

Zinātniskās darbības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātniskās darbības virzieni ir biomateriāli un ekomateriāli.

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā strādā jauni speciālisti (vecākie laboranti un asistenti zinātniskā darbā) pieredzējušu pētnieku vadībā. Jaunie darbinieki pārsvarā ir bakalauru, maģistrantūras un doktorantūras programmas studenti, kuri savieno studijas Rīgas Tehniskajā universitātē ar darbu Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, savas iegūtās teorētiskās zināšanas pielietojot zinātniski pētnieciskajā darba praksē. Visiem darbiniekiem ir lieliska iespēja savus bakalaura, maģistra un doktora darbus izstrādāt savā darba vietā, sadarbojoties ar kolēģiem vai meklēt palīdzību citās sadarbības pētnieciskajās struktūrvienībās.

Laboratorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšā: Pirksta falanga - dabīgā un mākslīgā (baltā krāsā). Vidū un apakšā: Sejas un žokļa kaulu implantācijas iespējas
  • Augsttemperatūras tehnoloģiju laboratorijā paraugi tiek apdedzināti mufeļkrāsnīs temperatūrās līdz 1450 °C.
  • Materiālu struktūras izpētes laboratorijā ar dažādu veidu mikroskopiem tiek pētīta materiālu struktūra. Nozīmīgākās iekārtas: stereomikroskops, inversais mikroskops un gaismas mikroskops.
  • Biotekstiliju tehnoloģiju laboratorijā tiek austi asinsvadu implanti, kā arī ar dzintaru un sudrabu pārklātas tekstilijas. Nozīmīgākās iekārtas: adāmmašīna, lenšu aušanas automāts un šķērēšanas mašīna.

Biomateriālu pētniecībā tiek izmantotas arī tādas iekārtas kā skenējošais elektronu mikroskops, rentgenstaru difraktometrs un Furjē transformāciju infrasarkanais spektrometrs.

Zinātniskā sadarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universitātes un uzņēmumi, ar kuriem sadarbojas RBIAC:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]