Rīgas HES

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas HES ēka

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati[1], bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2009. gadā veidoja 792,5 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai.

Rīgas hidroelektrostacija kalpo arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — Ignalinas atomelektrostacijas (AES) — darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, paredzēta automātiska triju Rīgas HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties diviem Ignalinas AES turboģeneratoriem, paredzēta visu Rīgas HES turboagregātu iedarbināšana.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideja par vairāku HES būvi uz Daugavas un arī par Rīgas HES celtniecību radās jau 1910. gadā, bet nodomu izjauca Pirmais pasaules karš.

1966. gada 6. jūlijā ar Daugavas aizbēršanu pie Mārtiņsalas tika uzsākta Rīgas HES celtniecība. Dambja celtniecība tika uzsākta 1967. gada 14. augustā. Darboties Rīgas HES sāka jau 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES tika pabeigts 1985. gada 20. augustā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]