Rīgas kinostudija

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Rīgas Kinostudija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas kinostudija
Rīgas Kinostudija logo.jpg
Veids Akciju sabiedrība
Dibināts 1958. gads
Galvenais birojs Karogs: Latvija Latvija
Šmerļa iela 3
Rīga, LV-1006
Nozare Kino
Mājaslapa kino.lv

Rīgas kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija (arī Valsts filmu uzņēmums) (1940—1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie, labi aprīkoti filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie Ziemeļeiropā.[1]

Padomju gados tā vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu, kas ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 20. gadsimta 70. un 80. gados tika uzņemtas vidēji 15 spēlfilmas gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Kinostudijas ēka

Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta Filmu nozare, kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā tika uzņemta populārā spēlfilma Zvejnieka dēls.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nodibināta Rīgas Mākslas filmu kinostudija, kuras pirmā spēlfilma bija Kaugurieši (1941).

Vācu okupācijas laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja Ostlandē izveidotās Ostland Film G. m.b. H. Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no "Ostland Film" tika izdalīta atsevišķa filmu ražošanas struktūra "Rīgas Filma".

Pēc Otrā Pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas Dēli (1946) un Mājup ar uzvaru (1947).

1948. gadā tika izveidota Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studija, apvienojot Mākslas filmu studiju ar Kinohronikas studiju. Studijas telpas bija Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", tagadējā Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma".

1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija tika pārdēvēta par Rīgas kinostudiju.

Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam Šmerļa ielā 3 ar trīs filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).[2] Celtniecības pirmā kārta tika pabeigta 1961. gadā un otrā kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija uzsāka darbu jaunajās ēkās ar pilnu jaudu. Studijā darbojās scenāriju redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā tika apstiprināta Rīgas kinostudijas emblēma — filmlentē ietverta gaiļa zīme.

Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā tika uzņemtas 10 — 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.

Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vija Artmane, Eduards Smiļģis, Elza Radziņa.

Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās Tautas kinoaktieru studija, kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studija darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un kaskadieru grupa.

1990. gada aprīlī Rīgas kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē notika kinostudijas privatizācija. Procesam noslēdzoties, 1997. gadā valsts īpašumā saglabāja 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Kopš 2008. gada Rīgas Kinostudija sāka pati izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.

Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

Darbinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • no 1940 — Alberts Jekste
  • 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss
  • 1945—1947 — Nikolajs Kiva
  • 1947—1948 — Igors Čerņaks
  • 1948—1964 — Pāvels Jankovskis
  • 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs
  • 1968—1987 — Heinrihs Lepeško
  • 1987—1990 — Rihards Pīks

Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā sadaļā ir uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras ir uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās Rīgas Mākslas filmu studija un Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos.

1940—1949[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1941 Kaugurieši Melnbalta Voldemārs Pūce
1946 Dēli [3] Melnbalta Aleksandrs Ivanovs
1947 Mājup ar uzvaru Melnbalta Aleksandrs Ivanovs
1949 Rainis Melnbalta Jūlijs Raizmans

1950—1959[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1955 Salna pavasarī Melnbalta Pāvels Armands un Leonīds Leimanis
Uz jauno krastu [4] Krāsaina Leonīds Lukovs
1956 Cēloņi un sekas Melnbalta Varis Krūmiņš
Pēc vētras Melnbalta Eduards Penclins un Fjodors Knorre
Kā gulbji balti padebeši iet Melnbalta Pāvels Armands
1957 Nauris Melnbalta Leonīds Leimanis
Rita Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Zvejnieka dēls Melnbalta Varis Krūmiņš
1958 Latviešu strēlnieka stāsts Melnbalta Pāvels Armands
Svešiniece ciemā Melnbalta Ada Armīda Neretniece
1959 Šķēps un roze Melnbalta Leonīds Leimanis
Atbalss Melnbalta Varis Krūmiņš
Ilze Melnbalta Rolands Kalniņš

1960—1969[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1960 Tava laime Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Vētra Melnbalta Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš
1961 Kārkli pelēkie zied Melnbalta Gunārs Piesis
Pieviltie Melnbalta Ada Armīda Neretniece, Māris Rudzītis
Velna ducis Melnbalta Pāvels Armands
Baltie zvani (Baltie zvaniņi) Melnbalta Ivars Kraulītis
1962 Diena bez vakara Melnbalta Māris Rudzītis
Mocarts un Saljēri Melnbalta Vladimirs Gorikers
1963 Mājiņa kāpās Melnbalta Arkādijs Koļcatijs, Anatolijs Markelovs
Trīs plus divas [4] Krāsaina Henrihs Oganesjans
Jolanta Krāsaina Vladimirs Gorikers
Nekur vairs nav jāiet Melnbalta Gunārs Piesis
Pazemē Melnbalta Rolands Kalniņš
Uz trases Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Viņš dzīvs Melnbalta Ada Armīda Neretniece
1964 Cielaviņas armija Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Kapteinis Nulle Melnbalta Leonīds Leimanis
Līdz rudenim vēl tālu Melnbalta Aloizs Brenčs
Cara līgava Melnbalta Vladimirs Gorikers
1965 "Tobago" maina kursu Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Hipokrāta zvērests Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Sūtņu sazvērestība Melnbalta Nikolajs Rozancevs
Divi Melnbalta Mihails Bogins
1966 Noktirne Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Pēdējais blēdis Krāsaina Vadims Mass un Jans Ebners
Purva bridējs Melnbalta Leonīds Leimanis
Rīta miglā Melnbalta Imants Krenbergs
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) Melnbalta Rolands Kalniņš
"Ciklons" sāksies naktī Melnbalta Ada Neretniece
Diena bez datuma Melnbalta Vladimirs Kočetovs
1967 Elpojiet dziļi (Četri balti krekli) Krāsaina Rolands Kalniņš
Kapteiņa Enriko pulkstenis Krāsaina Jānis Streičs un Ēriks Lācis
Cīruļi atlaižas pirmie Melnbalta Māris Rudzītis
Kad lietus un vēji sitas logā Melnbalta Aloizs Brenčs
1968 Ilgās dienas rīts Krāsaina Ada Neretniece
24-25 neatgriežas Melnbalta Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs
Cielaviņas armija atkal cīnās Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Mērnieku laiki Krāsaina Voldemārs Pūce
Ceļa zīmes Melnbalta Oļģerts Dunkers
1969 Pie bagātās kundzes Melnbalta Leonīds Leimanis
Līvsalas zēni Krāsaina Jānis Streičs un Ēriks Lācis
Trīskārtējā pārbaude Melnbalta Aloizs Brenčs
Stari stiklā Melnbalta Imants Krenbergs
Baltās kāpas Melnbalta Sergejs Tarasovs

1970—1979[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1970 Vella kalpi Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Šauj manā vietā Melnbalta Jānis Streičs
Klāvs - Mārtiņa dēls Melnbalta Oļģerts Dunkers
Karalienes bruņinieks Melnbalta Rolands Kalniņš
Vārnu ielas republika Krāsaina Ada Neretniece
Šūpoles Krāsaina Rostislavs Gorjajevs
Uzbērums Melnbalta Ēriks Lācis
1971 Pilsēta zem liepām Melnbalta Aloizs Brenčs
Meldru mežs Melnbalta Ēriks Lācis
Nāves ēnā Melnbalta Gunārs Piesis
Kara ceļa mantinieki Krāsaina Varis Krūmiņš
Tauriņdeja Krāsaina Oļģerts Dunkers
Apprecējās vecītis ar večiņu savu Melnbalta Garniks Arazjans
Salātiņš Krāsaina Varis Brasla
1972 Kapteinis Džeks Krāsaina Ada Neretniece
Peterss Melnbalta Sergejs Tarasovs
Lielais dzintars (2 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Vella kalpi Vella dzirnavās Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Ceplis Krāsaina Rolands Kalniņš
Egle rudzu laukā Krāsaina Imants Krenbergs
Vālodzīte Krāsaina Jānis Streičs
1973 Cāļus skaita rudenī Krāsaina Oļģerts Dunkers
Šahs briljantu karalienei Melnbalta Aloizs Brenčs
Pieskāriens Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Dāvana vientuļai sievietei Krāsaina Ēriks Lācis
Pūt, vējiņi Krāsaina Gunārs Piesis
Pilsētas atslēgas Krāsaina Imants Krenbergs
Oļegs un Aina Melnbalta Aleksandrs Leimanis
1974 Gaisma tuneļa galā Melnbalta Aloizs Brenčs
Dunduriņš Krāsaina Boļeslavs Ružs
Uzbrukums slepenpolicijai Krāsaina Oļģerts Dunkers
Uzticamais draugs Sančo Krāsaina Jānis Streičs
Ābols upē Krāsaina Aivars Freimanis
Jūras vārti (2 sērijas) Krāsaina Sergejs Tarasovs
Pirmā vasara Krāsaina Ada Neretniece
1975 Motociklu vasara Melnbalta Uldis Brauns
Mans draugs - nenopietns cilvēks Krāsaina Jānis Streičs
Melnā vēža spīlēs Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Paradīzes atslēgas Melnbalta Aloizs Brenčs
Parunā ar mani Melnbalta Biruta Veldre
Robina Huda bultas Krāsaina Sergejs Tarasovs
Liktenim spītējot (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
1976 Ezera sonāte Krāsaina Gunārs Cilinskis, Varis Brasla
Šīs bīstamās balkona durvis Krāsaina Dzidra Ritenberga
Liekam būt Melnbalta Aloizs Brenčs
Ģimenes melodrāma Krāsaina Boriss Frumins
Zobena ēnā Krāsaina Imants Krenbergs
Meistars Krāsaina Jānis Streičs
Nāve zem buras (2 sērijas) Krāsaina Ada Neretniece
1977 Zem apgāztā mēness Krāsaina Ēriks Lācis
Atspulgs ūdenī Krāsaina Andris Rozenbergs
Vīrietis labākajos gados Melnbalta Oļģerts Dunkers
Kļūstiet mana sievasmāte! Krāsaina Kārlis Mārsons
Dāvanas pa telefonu Krāsaina Aloizs Brenčs
Puika Krāsaina Aivars Freimanis
Buras (2 sērijas) Krāsaina Imants Krenbergs
Un rasas lāses rītausmā Krāsaina Pēteris Krilovs
1978 Teātris (2 sērijas) Krāsaina Jānis Streičs
Lielā Jaungada nakts Krāsaina Ada Neretniece
Tavs dēls Krāsaina Gunārs Piesis
Vīru spēles brīvā dabā Krāsaina Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis
Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks Krāsaina Biruta Veldre
Pavasara ceļazīme Krāsaina Varis Brasla
Rallijs Krāsaina Aloizs Brenčs
Aiz stikla durvīm Krāsaina Oļģerts Dunkers
Ģimenes albums Krāsaina Ēriks Lācis
1979 Nakts bez putniem Krāsaina Gunārs Cilinskis
Atklātā pasaule Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Nepabeigtās vakariņas (2 sērijas) Krāsaina Jānis Streičs
Tās dullās Paulīnes dēļ Krāsaina Vija Ramāne
Trīs minūšu lidojums (2 sērijas) Krāsaina Dzidra Ritenberga
Gaidiet "Džonu Graftonu" (2 sērijas) Krāsaina Andris Rozenbergs
Satikšanās Melnbalta Oļegs Rozenbergs
Sitiens Melnbalta Rihards Pīks
Vainīgais Melnbalta Arvīds Krievs
Agrā rūsa Krāsaina Gunārs Cilinskis

1980—1989[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1980 Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku Krāsaina Varis Brasla
Spāņu variants (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
Vakara variants Krāsaina Dzidra Ritenberga
Ja nebūtu šī skuķa Krāsaina Rihards Pīks
Cīrulīši Krāsaina Oļģerts Dunkers
Trīs dienas pārdomām (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Vasara bija tikai vienu dienu Krāsaina Pēteris Krilovs
1981 Laikmetu griežos Krāsaina Gunārs Piesis
Ilgais ceļš kāpās (7 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Izmeklēšanā noskaidrots Krāsaina Ada Neretniece
Atcerēties vai aizmirst Krāsaina Jānis Streičs
Spēle Krāsaina Arvīds Krievs
Rudais terorists Krāsaina Lūcija Ločmele
Limuzīns Jāņu nakts krāsā Krāsaina Jānis Streičs
1982 Tarāns Krāsaina Gunārs Cilinskis
Tereona galva Krāsaina Varis Brasla
Lietus blūzs Krāsaina Oļģerts Dunkers
Pats garākais salmiņš Krāsaina Dzidra Ritenberga
Īsa pamācība mīlēšanā Krāsaina Imants Krenbergs
Mana ģimene (2 sērijas) Krāsaina Pēteris Krilovs
Aizmirstās lietas Krāsaina Vija Ramāne (Beinerte)
Salavecīša personiskā dzīve Krāsaina Andris Rozenbergs
1983 Svešās kaislības Krāsaina Jānis Streičs
Akmeņainais ceļš Krāsaina Rolands Kalniņš
Vilkatis Toms Krāsaina Ēriks Lācis
Dārzs ar spoku Krāsaina Oļģerts Dunkers
Šāviens mežā Krāsaina Rihards Pīks
Laika prognoze augustam Krāsaina Lūcija Ločmele
Mirāža (3 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Trīs citroni mīļotajai [5] Krāsaina Oļegs Rozenbergs
1984 Parāds mīlestībā Krāsaina Varis Brasla
Fronte tēva pagalmā Krāsaina Ēriks Lācis
Aveņu vīns Krāsaina Arvīds Krievs
Vajadzīga soliste Krāsaina Genādijs Zemels
Kad bremzes netur Krāsaina Gunārs Cilinskis
Durvis, kas tev atvērtas (2 sērijas) Krāsaina Pēteris Krilovs
Mans draugs Sokrātiņš Krāsaina Andris Rozenbergs
Pēdējā vizīte Krāsaina Ada Neretniece
1985 Dubultslazds (2 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Emīla nedarbi Krāsaina Varis Brasla
Tikšanās uz Piena Ceļa Krāsaina Jānis Streičs
Sprīdītis [6] Krāsaina Gunārs Piesis
Pēdējā indulgence Krāsaina Ada Neretniece
Spēle notiks tik un tā (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Svešs gadījums Krāsaina Dzidra Ritenberga
Nomale (Trīs dienas Sašas dzīvē) Krāsaina Pēteris Krilovs
1986 Viņš, viņa un bērni Krāsaina Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs
Dubultnieks Krāsaina Rihards Pīks
Saulessvece Krāsaina Lūcija Ločmele
Apbraucamais ceļš Krāsaina Ēriks Lācis
Bailes Krāsaina Gunārs Cilinskis
Kroņa numurs Krāsaina Imants Krenbergs
Aizaugušā grāvī viegli krist Krāsaina Jānis Streičs
Pēdējā reportāža (2 sērijas) Krāsaina Dzidra Ritenberga
Es gribu tavu foto Krāsaina Leo Rage
Kā mēs aizgājām no mājām Krāsaina Pēteris Krilovs
1987 Svītas cilvēks Krāsaina Andris Rozenbergs
Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili Krāsaina Arvīds Krievs
Apstākļu sakritība Krāsaina Vija Beinerte
Dīvainā mēnessgaisma Krāsaina Gunārs Cilinskis
Ja mēs visu to pārcietīsim Krāsaina Rolands Kalniņš
Aija (2 sērijas) Krāsaina Varis Brasla
Uzvarētāja (2 sērijas) Krāsaina Ādolfs Šapiro, Andris Rozenbergs
1988 Par mīlestību pašreiz nerunāsim Krāsaina Varis Brasla
Viktorija Krāsaina Oļģerts Dunkers
Viss kārtībā Krāsaina Oļegs Rozenbergs
Sižeta pagrieziens Krāsaina Pēteris Krilovs
Māja bez izejas Krāsaina Dzidra Ritenberga
Zīlēšana uz jēra lāpstiņas Krāsaina Ada Neretniece
Sēklis (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
Svešais Krāsaina Lūcija Ločmele
1989 Dzīvīte (2 sērijas) Krāsaina Aivars Freimanis
Carmen Horrendum Krāsaina Jānis Streičs
Latvieši?! Krāsaina Genādijs Zemels
Tapers (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Zītaru dzimta (Vecā jūrnieku ligzda) (6 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Cilvēka dienas Krāsaina Jevgēņijs Paškēvičs

1990—2000[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Formāts Režisors
1990 Maestro Krāsaina Pēteris Krilovs
1997 Likteņdzirnas Krāsaina Jānis Streičs
2000 Vecās pagastmājas mistērija Krāsaina Jānis Streičs

Kinostudijas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā, Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona.

  • 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri.
  • 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri.
  • 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri.
  • Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²)

Studijā ir arī lielākais zaļais fons Eiropā.[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.studio.lv/html/index.php?&225
  2. Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.
  3. Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"
  4. 4,0 4,1 Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju
  5. Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"
  6. Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"
  7. http://www.studio.lv/html/index.php?&230

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]