Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
Pareizticigo Kristus dzimšanas Rigas katedrale.jpg
Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle atrodas Rīga
Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Brīvības bulvāris 23, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′14″N 24°6′56″E / 56.95389°N 24.11556°E / 56.95389; 24.11556Koordinātas: 56°57′14″N 24°6′56″E / 56.95389°N 24.11556°E / 56.95389; 24.11556
Piederība konfesijai Latvijas pareizticīgā baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Roberts Pflūgs
Arhitektūras stils Neobizantiskais stils
Celtniecības sākums 1876. gada 3. jūlijs[1]
Celtniecības beigas 1884
Oficiālais nosaukums: Pareizticīgo katedrāle
Aizsardzības numurs 7512
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Reģions Rīga
Kultūras ministrijas rīkojums 1998. gada 29. oktobris

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams Esplanādē, Rīgā, viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā. Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (vēl katedrāles atrodas Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neobizantiskajā stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem, celta 1876.—1884. gadā pēc arhitekta Roberta Pflūga projekta.[1] Pirmā ēka, ko uzcēla Rīgas Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. gadā sākotnējais projekts tika mainīts: ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija imperatora Aleksandra II dāvinājums katedrālei — divpadsmit Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.

PSRS varas iestādes 1963. gadā katedrāli slēdza, lika nozāģēt krustus un noņemt zvanus, izņemot divus lielākos, kurus iemūrēja. Pēc Jura Kalnbērza projekta to pārbūvēja par "Zinību namu", izveidoja starpstāvu pārsegumus un kupolā iekārtoja planetāriju. Vienā no sānu altārtelpām atradās kafejnīca, ko tautā trāpīgi iesauca par "Dieva ausi".[2]

Drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Valdemārs Feldmanis dievnamam uzdāvināja zeltītus krustus, kas bija izgatavoti Vircburgas amatniecības skolas darbnīcās. 1991. gada vasarā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli atkal atdeva ticīgajiem un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma tajā notika svinīgs dievkalpojums. 1992. gada 7. janvārī Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs atjaunotajā katedrālē noturēja liturģiju, pēc kuras garīdzniecība aizlūdza par valsts valdību un visiem iedzīvotājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Vita Banga un Marina Levina u.c. (2007). Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga: Zinātne. 426. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
  2. www.anothertravelguide.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]