Rīgas Laiks
 2009. gada marta numura vāks | |
| Redaktors | Uldis Tīrons |
|---|---|
| Žurnālisti |
Valdis Ābols Ieva Lešinska Inese Zandere Ilmārs Šlāpins Pauls Bankovskis Arnis Rītups Svens Kuzmins |
| Valoda | latviešu |
| Valsts |
 Latvija |
| Pirmais izdevums | 1993. |
| Regularitāte | Reizi mēnesī |
| Tīmekļa vietne | www.rigaslaiks.lv |
Rīgas Laiks ir nespecializēts žurnāls latviešu valodā, kurš regulāri iznāk kopš 1993. gada novembra. ISSN numurs 1407-1622. Izdevējs ir SIA Rīgas Laiks.[1] Galvenais redaktors ir Uldis Tīrons.
Žurnāls iznāk reizi mēnesī un ir pieejams arī elektroniski. 2008. gadā žurnāla tirāža bija 7000 eksemplāru.[2] Rīgas Laika arhīvs daļēji ir pieejams bezmaksas lasīšanai žurnāla interneta vietnē.[3]
Autori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Laiks sabiedrībā tiek uztverts kā intelektuāls žurnāls, un tā pastāvīgie autori ir daudzi pazīstami latviešu intelektuāļi, piemēram, filozofi Uldis Tīrons un Arnis Rītups, rakstnieks Pauls Bankovskis, Svens Kuzmins, Inese Zandere, Agnese Gaile-Irbe, Dāvis Sīmanis, Tabita Sīmane, Ieva Lešinska, Daniela Zacmane, Ivars Ījabs, Kaspars Eihmanis, Juris Lorencs, Viktors Freibergs, Ilmārs Šlāpins, Ilmārs Zvirgzds, Artis Svece, Mārtiņš Vanags, Kirils Kobrins, Maira Dobele un daudzi citi. Žurnālā tiek publicēti komentāri, vēstules, esejas, filmu, grāmatu, mūzikas un interneta resursu apskati, raksti, recenzijas un intervijas, tai skaitā interviju cikli ar Nobela prēmijas laureātiem, pasaulslaveniem arhitektiem, zinātniekiem.
Žurnāla īpašnieki ir galvenais redaktors Uldis Tīrons un izdevējs Arnis Rītups.[4].
No žurnāla atvasinātie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Laiks. Русское издание[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2012. gada sākumā izdevniecība sāka izdot žurnālu krievu valodā Rīgas Laiks. Русское издание, kurā iekļauta daļa latviešu valodas izdevumos publicētie materiāli. Rīgas Laiks. Русское издание iznāca reizi trīs mēnešos,[5] tā pēdējais izdevums iznāca 2022. gadā, īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Anekdotes par vidējo latvieti un Raini"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2007. gadā Literatūras un filozofijas portāls ¼ Satori (www.satori.lv) izdevis Ilmāra Šlāpina grāmatu "Anekdotes par vidējo latvieti un Raini". Grāmatā apkopotas 100 anekdotes par izdomātu, taču sociālajiem antropologiem labi zināmu personāžu — Vidējo latvieti. Pirms apkopošanas krājumā anekdotes vairāku gadu garumā publicētas žurnālā Rīgas Laiks.[6]
Citi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gadā sadarbībā ar Hansabanku un Valsts kultūrkapitāla fondu DVD formā izdots žurnāla elektroniskais arhīvs, kurā ietverts laikposms no 1993. gada novembra līdz 2006. gada oktobrim.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Žurnāla sākotnējie rekvizīti[novecojusi saite]
- ↑ 2008. gada dati.
- ↑ «Rīgas Laika arhīvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. februārī. Skatīts: 2009. gada 22. martā.
- ↑ Žurnālam "Rīgas Laiks" jauni īpašnieki
- ↑ Iznācis pirmais Rīgas Laiks krievu valodā
- ↑ «Iznākusi grāmata "Anekdotes par vidējo latvieti un Raini"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. septembrī. Skatīts: 2009. gada 8. jūlijā.