Rīgas Melnais balzams

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Melnais balzams māla krūkā.

Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752. gada. Tam ir īpatnēja rūgti saldena garša un to var lietot gan tīrā veida, gan arī kokteiļu sastāvā vai kā saldējuma vai kafijas piedevu.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Melnais balzams ir ar 45% lielu spirta saturu, to izgatavo no 24 sastāvdaļām. Sastāvā ir gan tādi Latvijā izplatīti augu izcelsmes produkti kā piparmētras, vērmeles, bērzu pumpuri, ozolmizas, mellenes, avenes, baldriāns, arnika, liepziedi, asinszāle un medus, bet ir arī eksotiskāki — ingvers, muskatrieksti, apelsīnu mizas, melnie pipari, kā arī visrūgtākā dabā sastopamā auga genciāna sakne un Peru balzama eļļa. Zināms, ka dzēriens sākumā tiek gatavināts ozolkoka mucās, bet precīza pagatavošanas tehnoloģija esot zināma tikai trīs cilvēkiem. Pēc balzama meistara Jāņa Maža teiktā zālītes, saknītes, ziedi ozolkoka mucās tiek mēnesi ilgi maisīti un ekstrahēti spirta šķīdumā.[1] Kopš 1860. gada dzēriens ir ieguvis vairāk kā 50 dažādus apbalvojumus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precīzs dzēriena rašanās laiks nav zināms, iespējams, ka līdzīgi ārstniecisko zālīšu alkohola ekstrakti Rīgas aptiekās lietoti jau kopš viduslaikiem. Tos lietoja pret drudzi, vēdergraizēm, zobu un galvas sāpēm, arī baltās un sarkanās rozes, indīgu kodumu, roku un kāju lūzumu gadījumos un citu ievainojumu ārstēšanā. Pirmo reizi kā "Kunces balzams" rakstos pieminēts 1752. gadā, ko oficiāli uzskata par dzēriena tapšanas gadu.

Lai cīnītos pret Kunces balzama viltojumu pārdošanu, pēc 1789. gada 2. februāra Krievijas impērijas Medicīnas kolēģijas aprobācijas, impērijas Senāts 21. maijā pieņēma lēmumu, ka īstā Kunces balzama ražošanas un izplatīšanas pieder vienīgi Rīgas tirgotājam Leluhinam. Rīgas vietniecības policijas likumos bija aizliegts to pārdot "dzertuvēs" ārpus aptiekām.[2]

Populāra leģenda vēsta, ka Kunces balzams esot sekmīgi lietots Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II vēdergraižu ārstēšanai viņas vizītes laikā Rīgā 1789. gadā. Pēc tam viņa likusi piegādāt šo ārstniecisko dzērienu Pēterburgas galmam. Sākotnējā Kunces balzama receptei bijis cits sastāvs, tajā bijušas pat 32 dažādas drogas, tostarp lavandas ziedi, rozmarīns, salvija, diļļu sēklas un kanēļa miza, alkohola saturs nepārsniedza 16%, bet gadsimtu gaitā receptūra mainījās.

Rūpniecisko "Rīgas Melno zāļu Kuncena balzama" ražošanu 1847. gadā sāka Alberts Volfšmits, kas izmainīja sākotnējo recepti un palielināja alkohola saturu līdz 45%. 1860. gadā "Rīgas Melnais balzams" saņēma sudraba medaļu izstādē Pēterburgā. Pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveides vairākas Rīgas alkoholisko dzērienu fabrikas ražoja "īsto" melno zāļu balzamu pēc oriģinālās Kunces (Kuncena) receptūras, gan arī pēc modificētas receptūras:

  • AS A. Wolfschmidt tika ražots Īstais Rīgas Kuncena Melnais (zāļu) Balzams № 88 jeb Echter Rigaer schwarzer Kräuter Kunzens Balsam ar papildus uzlīmi Grand Prix Paris 1900/1937, Bruxelles 1935[3]
  • liķieru fabrikā AS Ch. Jürgenson - Otto Schwarz (Rīgā Vaļņu ielā 20) tika ražots gan Īstais Rīgas Melnais zāļu Balzams № 0, gan arī Īstais Rīgas Melnais zāļu Kuncena Balzams № 00[4]

Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā balzama meistari, kas tā izgatavošanas recepti glabāja noslēpumā, aizbrauca no Latvijas un Rīgas melna balzama ražošana apstājās.

Tomēr 1950. gadā pārtikas tehnoloģei Maigai Podračniecei izdevās atjaunot zudušo Rīgas Melnā balzama receptūru un tā ražošanu atsāka tagadējā "Latvijas balzamā". 1976. gadā rūpnīcā saražotā balzama daudzums sasniedza 1 miljonu dekalitru gadā. 2006. gadā Rīgas Melnais balzams ieguva Grand Prix starptautiskajā pārtikas nozares izstādē Prodexpo Maskavā, bet 2008. gadā Riga Black balsam Cream ieguva sudraba godalgu The Drinks Business organizētajā konkursā dizaina un iepakojuma kategorijā. Arī 2011. gadā "Rīgas Melnais balzams" un "Balzams ar upeņu garšu" saņēma godalgas starptautiskos konkursos. [5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]