Rīgas Pasažieru stacija
| — Stacija — | |
|---|---|
 Centrālās stacijas ēka. Skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas, 2008. gada aprīlī |
|
 Rīgas Pasažieru stacija
|
|
| Pamatinformācija | |
| Līnijā | Rīga—Jelgava Rīga—Krustpils Rīga—Lugaži |
| Atklāta | 1861. gadā |
| Arhitekts | V.Cipuļins, V.Kuzņecovs |
| Platformu skaits | 5 |
| Sliežu ceļi | 9 (neskaitot strupceļus) |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | |
| Tuvākās stacijas | Torņakalns (3 km) Zemitāni (4 km) Jāņavārti (4 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. |
Vagonu parks (2 km) |
Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).
Satura rādītājs |
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.
1885. gadā sākotnējā nelielā divstāvu ēka pārbūvēta un paplašināta. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un cara ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1892. gadā Rīga I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā.
Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena Nord-Express satiksme no Parīzes caur Hanoveru, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.
Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās Pirmais pasaules karš.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vagonu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord Express satiksmi posmā Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei.
1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.
1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam tika uzcelta jaunā Rīgas stacija. 1960. gada 20.jūlijā atklāja 1. kārtu — pasažieru, dienesta un tehniskās telpas bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.[1] 2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri). 2002. gadā tika sākta arī stacijas piebūvju (divu "Origo" ēku) būvniecība; pirmā ēka atklāta 2003. gada maija sākumā.[1]
No 2007. gada 6. oktobra sakarā ar automotrises avāriju vilcienu satiksme Ērgļu virzienā pārtraukta.
Vilcienu satiksme[izmainīt šo sadaļu]
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek uz šādiem galapunktiem:
- Rīga—Aglona (dīzeļvilciens reizi gadā)
- Rīga—Aizkraukle (elektrovilciens)
- Rīga—Carnikava (elektrovilciens)
- Rīga—Cēsis (dīzeļvilciens)
- Rīga—Daugavpils (dīzeļvilciens)
- Rīga—Dubulti (elektrovilciens)
- Rīga—Gomeļa (bezpārsēšanās vagons noteiktos datumos)
- Rīga—Gulbene (dažas reizes gadā pēc atsevišķa rīkojuma)
- Rīga—Jelgava (elektrovilciens)
- Rīga—Krāslava (pēc atsevišķa rīkojuma; reāli nav norīkots)
- Rīga—Krustpils (dīzeļvilciens)
- Rīga—Ķemeri (elektrovilciens)
- Rīga—Lielvārde (elektrovilciens)
- Rīga—Liepāja (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
- Rīga—Madona (dīzeļvilciens)
- Rīga—Maskava (tālsatiksmes vilciens)
- Rīga—Minska (tālsatiksmes vilciens)
- Rīga—Ogre (elektrovilciens)
- Rīga—Pēterburga (tālsatiksmes vilciens)
- Rīga—Rēzekne II (dīzeļvilciens; + vienreiz brīvdienā dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
- Rīga—Saulkrasti (elektrovilciens)
- Rīga—Sigulda (dīzeļvilciens)
- Rīga—Skulte (elektrovilciens)
- Rīga—Sloka (elektrovilciens)
- Rīga—Tukums I (elektrovilciens)
- Rīga—Tukums II (elektrovilciens)
- Rīga—Valga (dīzeļvilciens,vilcieniem Nr.668/667 Rīga-Valga-Rīga tiek pievienots komforta klases vagons)
- Rīga—Valmiera (dīzeļvilciens)
- Rīga—Vitebska (bezpārsēšanās vagons pēc atsevišķa Baltkrievijas dzelzceļa rīkojuma)
- Rīga—Zilupe (dīzeļvilciens).
Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu]
-
Rīgas Pasažieru stacija
-
Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo
-
Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
-
Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
-
Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
-
Sliežu ceļu izvērsums Torņakalna virzienā
-
Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
-
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
-
Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
-
Stacijas laukums Rīgā
-
Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
-
Elektrovilciens pie perona
-
Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
-
Sliežu ceļu izvērsums Šķirotavas virzienā
-
Stacijas pulksteņa augšdaļa
-
Dīzeļvilcieni DR1A
-
Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
-
Sniegtīris
-
Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
-
Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Vēsturiski attēli[izmainīt šo sadaļu]
-
Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
-
Rīgas Dinaburgas, pēc 1893. gada Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (attēls uzņemts pēc 1905. gada)
-
Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
-
Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms 2. pasaules kara)
-
Rīgas Pasažieru stacija Riga I nacistu okupācijas laikā (1944)
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu]
- Rīgas stacijas vēsture
- Чемоданное настроение (veci Rīgas stacijas attēli). (krieviski)
- Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
|
|||||
|
|||||
|
|||||
