Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca pirms Pirmā pasaules kara
Rīgas Sv. Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca mūsdienās

Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca jeb Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca ir 1895. gadā uzcelts Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams Meža ielā 2, Rīgas Āgenskalna apkaimē. Tā ir senākā Pārdaugavas ortodoksā baznīca, kas celta eklektisma stilā kā Pārdaugavas panorāmas dominante Daugavas kreisajā krastā. Dievnamā darbojas bērnu svētdienas skola un garīgās literatūras bibliotēka. Pagrabā ierīkota lūgšanu telpa ar Sv. Panteleimona altāri.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināms, ka baltkrievu strūdzinieki Pārdaugavas Klīversalā jau 1780. gadā uzcēla nelielu Uniātu baznīcas koka dievnamu, kas darbojās tikai vasarās.

1812. gadā baznīcu atņēma uniātiem un piešķīra pareizticīgajiem. Baltijas rusifikācijas laikā 1891. gadā nodibināja īpašu celtniecības komisiju, kas par 11 000 rubļu ieguva 1539 kvadrātasis lielu gruntsgabalu Daugavas kreisajā senkrastā, Baznīcas projektu izstrādāja arhitekti Jānis Frīdrihs Baumanis un V. Lunskis.

1892. gada 25. maijā notika svinīga pamatakmens likšanas ceremonija. Celtniecības darbus vadīja N. Voosts, baznīcas iekštelpu apdarei tika uzaicināts mākslinieks P. Zikovs un galdnieks M. Muravjovs. 1895. gada 5. novembrī notika baznīcas iesvētīšanas ceremonija, kuru vadīja Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsenijs. Pirmais baznīcas priesteris bija P. Mednis.

Arhitektūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca ir eklektisma stila krusta kupola būve, kurā izpaužas Maskavas 17. gadsimta arhitektūras iezīmes. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Ieejas vējtverim seko priekštelpa, tad plaša draudzes telpa, kas noslēdzas ar altāra apsīdu. Dievnamu izgaismo divpadsmit logi. Draudzes telpas rietumu daļā atrodas kora balkons. Baznīcas kupola iekšpusē uz burām izvietoti P. Zikova gleznotie evaņģēlistu un apustuļu tēli. Sienas rotā ģeometriskas ornamentu joslas - jo tuvāk grīdai, jo ornaments kļūst vienkāršāks. Ikonostass risināts trīs stāvos un griezts no liepas koka. Ikonostasa stāvs krāsots rozā krāsā, bet visi kokgriezumi ir zeltīti. Pie baznīcas rietumu sienas atrodas tēlnieka V. Šulca veidotā baznīcas iesvētīšanas piemiņas plāksne, kurā pieminēti visi tās celtnieki.

Baznīcas galvenā rota ir dinamiskā sistēmā izkārtoti kupoli. Tās dominante ir četrstāvu zvanu tornis, kas noslēdzas ar slaidu piramidālu jumtu un sīpolveida kupolu un krustu. Baznīcas ārsienas sadalītas ar pilastriem, starp kuriem izvietoti logi ar bagātīgu dekoratīvo apdari. Ārsienas rotā freskas. Baznīca bija krāsota četrās krāsās - gaiši rozā, gaiši violetā, gaiši zilganā un zeltītā.

1932. gadā pēc Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes arhitekta V. Šervinska ieteikuma to nokrāsoja okersarkanā krāsā, ko paveica krāsotāju meistars A. Freigangs.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]