Rīgas Tautas augstskola

Vikipēdijas lapa

Rīgas Tautas augstskola (RTA) bija 1920. gadā izveidota Tautas augstskola, kas sākotnēji atradās Skolas ielā 32, tad pārcēlās uz Bruņinieku ielu 24a, vēlāk uz Gaiziņa ielu 3.

Skolas lektori neprasīja atlīdzību par priekšlasījumiem, bet lekciju klausītāji nekādus diplomus nesaņēma. Darba procesu organizēja un vadīja Tautas augstskolas biedrība, ko veidoja sociāldemokrāti un pagrīdes komunisti. Finansējums tika gūts sabiedriskā kārtā, vācot ziedojumus, organizējot sabiedriskus pasākumus, no kuriem gūtie ienākumi tika nodoti RTA. [1] 1930. gadā pēc RTA parauga Kauguru pagastā savu darbību uzsāka Mūrmuižas Tautas augstskola, 1933. gadā arī Rīgas Krišjāņa Barona Tautas augstskola Skolas ielā 32.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā ārpusskolas izglītības iestādes iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanai tika dibinātas visā Latvijā. 1920. gadā dibinātajai Rīgas Tautas augstskolai (RTA) bija nodaļas Liepājā, Valmierā, Valkā, Jelgavā.

RTA radās pirmā iespēja attīstīties tādiem talantiem kā nākamajiem māksliniekiem J. Liepiņam, N. Strunkem, O.Ābelītem, M. Zauram, H. Vīkai, E. Leimanei, literātiem A. Skujiņai, P. Ķikutam, I. Muižniekam, A. Osītim, aktieriem L. Baumanei u.c., kuri citādi, iespējams, tā arī nebūtu varējuši atraisīt savu talantu.

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākie pasniedzēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīmēšanas un gleznošanas studija (pirmais no labās — Romans Suta). XX gs. 1930. gadu sākums.

Rīgas Tautas augstskolā pirmajos mācību gados lekcijas lasījuši tādi LU mācībspēki kā: prof. Kārlis Balodis, Augusts Tentelis, Pēteris Zālīte, Pēteris Šmits, Kārlis Straubergs, Vasilijs Sinaiskis, Augusts Kirhenšteins, Ernests Blese, Aleksandrs Janeks, Aleksandrs Dauge, Eduards Lindemanis, Fricis Gulbis, Kārlis Ābele, Alfrēds Petrikalns, Jānis Bokalders, Pēteris Lejiņš, Leons Āboliņš, Egons Dārziņš un Jānis Asars.

Slēgšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ulmaņa autoritārā režīma iedibināšanas 1934. gadā RTA tika likvidēta.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piemēram, 1920. gada 4., 5., 6. jūnijā tika rīkoti Rīgas kultūras svētki, kuru virsuzdevums paredzēja “kopot ap sevi strādniecības organizācijas”, bet ienākumi bija domāti Tautas augstskolas atbalstam. - Sociāldemokrāts. Nr.123 (279), 1920.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tautas Universitāte. // Students. Nr.9 (15.11.1922.)
  • Šops K. Rīgas tautas augstskola. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.3 (1930.), 327.-328.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]