Rīgas Vagonbūves rūpnīca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ambox outdated serious.svg
 Šis raksts ir novecojis. Lūdzu, atjauniniet raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju un izdzēsiet šo brīdinājumu, kad pabeigsiet. Papildinformācija ir atrodama diskusijas lapā.
Rīgas Vagonbūves Rūpnīca
RVR Riga logo.jpg
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1849
Galvenais birojs Brīvības gatve 201, Rīga, Latvija, LV-1039
Vadība Lazars Raizbergs
Darbinieki 500
Apgrozījums Ls 0.7 miljoni (2011), Ls 2.4 miljoni (2010)[1][2]
Nozare vagonbūve
Mājaslapa [1]
Rīgas vagonbūves rūpnīca 2009. gadā
AR2-002 Vilnius, Lietuva
ER9M-390-1 Vilnius, Lietuva
DR1A-283M Paneriai, Lietuva
412-096, Serbija

Rīgas Vagonbūves rūpnīca (saīsinājums - RVR, agrāk Fēnikss) bija viena no lielākajām bijušās PSRS vilcienu rūpnīcām. Tā tika dibināta 1895. gadā - vēl Krievijas Impērijas laikā un ātri kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas ražojas ne tikai vilcienus, bet arī tramvajus. 1915. gadā rūpnīcā tika uzbūvēts un arī izmēģināts pasaulē pirmais tanks.

Savus zelta laikus Rīgas vagonbūves rūpnīca piedzīvoja PSRS laikos. Lielā daļā bijušās PSRS teritorijas RVR ražotie vilcieni tiek lietoti vēl joprojām. RVR ražotie vilcieni tika eksportēti arī uz Dienvidslāviju, Bulgāriju un Kubu. Latvijas teritorijā visbiežāk lietotie ir ER2 elektrovilcieni. RVR populārākas produkciju sērijas ir elektrovilcieni ER1, ER2, ER22 un ER9, kā arī tramvaji RVR-6. RVR tika izgatavots arī pirmais ātrgaitas vilciens PSRS teritorijā - ER200.

Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca savu darbu pārtrauca, līdz 2001. gadā Holdinga Kompānija FELIX nodibināja "A/S Rīgas Vagonbūves Rūpnīca", pārņemot RVR preču zīmi. Pašlaik RVR nodarbojas galvenokārt ar esošo vilcienu modernizāciju, bet 2005. gadā RVR Baltkrievijai izstrādāja pilnīgi jaunu dīzeļvilcienu DR1B. Pašlaik RVR projektē gan jaunus vilcienu modeļus, gan tramvaju ar zemo grīdu. Pēdējo gadu laikā rūpnīcas apgrozījums ir strauji audzis un pašlaik tas ir sasniedzis 20 miljonus latu, bet rūpnīcas plānos līdz 2010. gadam ir to palielināt līdz aptuveni 60 miljoniem latu.[3]

Satura rādītājs

RVR vēsture [izmainīt šo sadaļu]

1895. gada 31. martā austriešu rūpnieks Oskars Freivirts (vācu: Oscar Freywirth) saņēma Krievijas imperatora atļauja dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu akciju sabiedrību "Fēnikss" (Phoenix). Rūpnīcas būvniecībai tika iegūta zeme Rīgā, blakus Rīgas—Pleskavas dzelzceļam. Projektam tika pieaicināts pazīstams Rīgas arhitekts Kārlis Johans Felsko. 1897. gada beigas rūpnīcā strādāja jau vairāk nekā 2 000 strādnieku. Rūpnīca specializējās preču, pasažieru, ledus vagonu un platformu ražošanā. 1902. gadā rūpnīcā tika izgatavoti aptuveni 7 000 vagoni.

1910. gadā pēc rekonstrukcijas rūpnīca palielināja saražotās produkcijas apjomu. 1913. gadā rūpnīcā tika izgatavoti 4 000 preču vagoni un 200 pasažieru vagoni, tai skaitā salonvagons Krievijas cara galmam un augstākās klases pasažieru vagoni Itālijai. Rīgas vagoni skaitījās vieni no labākajiem Krievijā. Pirmā Pasaules kara laikā rūpnīcas darbība tika apturēta. Uzņēmuma aprīkojums un daļa no rūpnīcas darbiniekiem tika evakuēti uz Ribinskas pilsētu Krievijā.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, laika posmā no 1919. līdz 1923. gadu rūpnīcas teritorijā atradās Dzelzceļu virsvaldes darbnīcas. 1923. gadā tika uzsākti rūpnīcas ēkas renovācijas darbi un darbs pie Latvijas dzelzceļa metālizstrādājumu pasūtījumu izpildes. Rūpnīcas tehniskais aprīkojums bija augstā līmenī. Tika pielietotas jaunas tehnoloģijas — tādas, kā tērauda elektriskā kausēšana. 1928. gadā no Padomju Savienības tika saņemts pasūtījums 1180 vagonu izgatavošanai, turklāt pēc Rīgas pilsētas valdes pasūtījuma tika izgatavoti 40 tramvaju vagoni.

1930. gados uz rūpnīcas "Fēnikss" bāzes tika nodibināta jauna akciju sabiedrība "Vairogs". Nozīmīgs notikums bija "Ford Motor Company" automobiļu montāžas licences saņemšana. 1937—1940. gadu laikā, neskaitot kara pasūtījumus, rūpnīcā tika izgatavotas 332 vieglās un vairāk nekā 1200 kravu automašīnas Ford, turklāt tika izgatavoti arī 200 autobusi. Šajā laika posmā tika pilnveidota vagonbūve un rūpnīca bija lielākais automašīnu ražotājs Baltijas valstīs.

Pēc Otrā Pasaules kara rūpnīca galvenokārt nodarbojās ar vagonu remontu un renovāciju, kā arī tanku un automobiļu apkopi. 1945. gadā Padomju Savienības valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā. RVR tika saņemts valsts pasūtījums piepilsētas elektrovilcienu vagonu ražošanai PSRS pilsētu dzelzceļu tīklu apgādei. 1947. gadā tika izlaista pirmā tipa elektrosekcija, 1949. gadā tika uzsākta tramvaju vagonu MTV-82 ražošana. 1951. gadā saražotās produkcijas apjoms bija 300 elektrovilcienu un 76 tramvaju vagonu gadā. Līdz ar produkcijas apjoma palielināšanos, pieauga arī darbinieku skaits.

1966. gadā rūpnīcā tika uzstādīts elektrovilcienu motorvagonu ražošanas rekords - 569 vienību gadā. 1960. gadu beigās uzņēmumā jau tika nodarbināti 5963 darbinieki. Sākot ar 1970. gadu, tika uzsākta regulāra elektrovilcienu piegāde Bulgārijai un Dienvidslāvijai. 1974. gadā tika uzbūvēts ātrgaitas elektrovilciens ER200, kas spēja sasniegt ātrumu 200 km/h. Jaunā vilciena vagonu garums bija 26 metri, bet virsbūve bija izgatavota no alumīnija sakausējuma. 1978. gadā RVR tika izgatavoti jau 685 dzelzceļa un 241 tramvaja vagoni. Tajā laikā Rīgas Vagonbūves rūpnīca bija viena no lielākajām Eiropas vagonu ražotnēm, kā arī viens no nozīmīgākajiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā.

1991. gadā, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, RVR kļuva par patstāvīgu uzņēmumu un 1993. gada 22. jūnijā rūpnīca tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību. 1994. gadā tika saņemti pirmie pasūtījumi no Baltkrievijas. Baku un Odesas pilsētām tika izgatavoti divi jaunas, savienotās konstrukcijas TR2 tramvaji. Tika atjaunota sadarbība ar bijušo padomju republiku - Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas un Centrāleiropas valstu - Bulgārijas dzelzceļiem.

Gandrīz 50 gadus RVR ir bijusi vienīgā elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotāja PSRS teritorijā un viena no lielākajām Eiropā. Laikā no 1947. līdz 1993. gadam rūpnīcā tika izgatavoti vairāk nekā 20347 elektrovilcienu, 1934 dīzeļvilcienu un 7744 tramvaju vagonu.

2001. gada 10. janvārī rūpnīcu pārpirka jauni īpašnieki. Šajā periodā, t.i. no 2001. līdz 2007. gadam Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Somijas dzelzceļiem tika izgatavoti, remontēti vai modernizēti 850 vagoni un pārformēts 2 505 elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī kravas platformu riteņpāri.

RVR Projekti [izmainīt šo sadaļu]

Šobrīd RVR plāno sadarbībā ar Baltkrievijas uzņēmumu Белкоммунмаш ražot zemās grīdas tramvaju AKSM-843.[4] Tiek veikta arī ER2 vilcienu modernizācija.

Norit darbi arī pie jaunu sēriju izveides - ER22, ER29 un ER35. Šiem vilcieniem būs jauns dizains un tie tiks izgatavoti no alumīnija, plastmasas un stiklšķiedras. Jauno vilcienu pircēji varēs izvēlēties tā interjeru - ādas vai auduma.

RVR tramvaji [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas Vagonbūves Rūpnīca bija viena no vadošajām tramvaju rūpnīcām bijušajā PSRS teritorijā.

MTV-82 [izmainīt šo sadaļu]

Sākotnēji ražots Fabrikā Nr. 82 (Maskava, Krievija). MTV (Krieviski MTB) ir abreviatūrā un pilnais nosaukums ir "Maskavas Tramvaja Vagons" (Moskovskij Tramvajnij Vagon). Rīga tika ražots laika posmā no 1949. līdz 1961. un kopumā tika saražoti 1755 vagoni (~80% no kopējā saražoto vagonu skaitu). Galvenokārt izmantots Maskavā, Kijevā, Gorkijā, Sverdlovskā un Vladivostokā līdz 1983. gadam.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1945. gadā
  • Ražots - 1947. - 1961.
  • Izgatavoti - 2160 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 13611 mm
  • Platums - 2550 mm
  • Augstums (Jumts) - 3050 mm
  • Pašmasa - 17,5t
  • Maksimālais ātrums - 55km/h
  • Sēdvietas - 40
  • Pilnā ietilpība - 140 cilvēki

RVR-50 [izmainīt šo sadaļu]

Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai Maskavā. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-50 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1950. gadā
  • Ražots - 1950. gadā
  • Izgatavoti - 1 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 13750 mm
  • Platums - 2600 mm
  • Augstums (jumts) - 3150 mm
  • Pašmasa - [Nav Zināma]
  • Sēdvietas - 36
  • Pilnā ietilpība - 111 cilvēki
  • Tramvaja skice

RVR-51 [izmainīt šo sadaļu]

Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai Maskavā. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-51 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1951. gadā
  • Ražots - 1951. gadā
  • Izgatavoti - 1 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 13750 mm
  • Platums - 2600 mm
  • Augstums (jumts) - 3150 mm
  • Pašmasa - [Nav Zināma]
  • Sēdvietas - 36
  • Pilnā ietilpība - 111 cilvēki

RVR-55 [izmainīt šo sadaļu]

Tika izmantots tikai Maskavā. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-55 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1955. gadā
  • Ražots - 1955. - 1956.
  • Izgatavoti - 10 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 13750 mm
  • Platums - 2600 mm
  • Augstums (jumts) - 3150 mm
  • Pašmasa - [Nav Zināma]
  • Sēdvietas - 36
  • Pilnā ietilpība - 98 cilvēki

RVR-57 [izmainīt šo sadaļu]

Tika izmantots tikai Maskavā. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-57 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1958. gadā
  • Ražots - 1957. gadā
  • Izgatavoti - 3 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 13750 mm
  • Platums - 2600 mm
  • Augstums (jumts) - 3150 mm
  • Pašmasa - [Nav Zināma]
  • Sēdvietas - 36
  • Pilnā ietilpība - 98 cilvēki

RVR-6 [izmainīt šo sadaļu]

Tika ražots trīs variantos - RVR-6 (1960.-1966. gads, 918 gab.), RVR-6M (1966.-1974. gads, 1988 gab.) un RVR-6M2 (1974.-1987. gads, 3110 gab.). Galvenās atšķirības starp variantiem ir šādas - RVR-6M ir ar nedaudz palielinātu jaudu salīdzinājumā ar RVR-6. Savukārt ar RVR-6M2 parādās iespēja tos savienot 2-3 vagonu vilcienos (parādījās kontaktligzdas vagona priekšā un aizmugurē). Starp pirmajiem un pēdējiem RVR-6M2 modeļiem ir nelielas atšķirības, kas neļauj tos savā starpā savienot vilcienā (sākotnējais + pēdējais).

1972. gadā, līdz ar RVR logo nomaiņu (no ritenis ar spārniem un RVZ (kirilicā) uz RVR (tikai burtiem), mainījās arī logo atrašanās uz vagoniem - no vagona priekšas tas tika pārlikts uz labo sānu (tieši aiz priekšējām durvīm.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1960. gadā
  • Ražots - 1960. - 1987.
  • Izgatavoti - 6008 gab.
  • Sliežu platums - 1524 mm
  • Garums - 14080 mm
  • Platums - 2596 mm
  • Augstums (jumts) - 3148 mm
  • Sēdvietas - 39
  • Pilnā ietilpība - 197 cilvēki

Nerealizētās sērijas [izmainīt šo sadaļu]

1980. gados RVR sāka darbu pie jaunu tramvaju sēriju izveides, kuras netika realizēta PSRS sabrukuma un RVR darbības apturēšanas dēļ.

RVR-7 [izmainīt šo sadaļu]

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 2 neiznīcināti eksemplāri. Viens ir Ņižņijnovgorodas tramvaju muzejā. Otrs ir Tveras 2. depo (izjaukts pa detaļām). 1974. gadā tika izgatavoti 2 vagoni, kurus divus gadus testēja Rīgā. Šo testu laikā tika veiktas daudzas modifikācijas tramvaja virsbūvē. 1976. gadā viens vagons tika izgatavots priekš izstādes "Интербытмаш-76" Maskavā. Pēc šīs izstādes visi ražotie vagoni nonāca Maskavā - Apakovas Depo. Ātri tika nolemts vagonus nogādāt Gorkojos, lai testētu vagonus uz sarežģīta reljefa līnijām. Šajā pašā gadā tika saražoti vēl 4 vagonu, kuri 1978. gadā arī tika nogādāti Gorkojos. 1978. gadā tika saražoti vēl 10 tramvaji, kuri nonāca Gorkojos un Kazaņā. Līdz ar šajā gadā ražotajiem tramvajiem tika izmainītas daudzas apgaismes ierīces gan salonā, gan ārējās.

1980. gadā viens vagons tika pārvest no Gorkijiem uz Kaļiņinu (tagad Tvera), lai tur turpinātu testus. 1982. gadā 6 vagoni no Gorkijiem tika nodoti Novosibirskai, lai tur veiktu nopietnas modifikācijas. Šajā pašā gadā Gorkojos pārtrauca izmantot RVR-7 tramvajus. Laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam tika ražoti vēl 8 RVR-7 vagonu. Neskatoties uz uzlabojumiem jaunajos testos atklājas jaunas nepilnības. 1985. gadā tika apturēts projekts RVR-7.[5]

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1970. gadā
  • Ražots - 1974., 1976., 1978., 1982.-1985.
  • Izgatavoti - 24 gab.
  • Sliežu platums - 1520 mm
  • Garums - 15090 mm
  • Platums - 2600 mm
  • Augstums (jumts) - 3020 mm
  • Sēdvietas - 33
  • Pilnā ietilpība - 126 cilvēki
  • Tramvaja skice

TR-1 [izmainīt šo sadaļu]

Projekts TR-1 bija pirmais savienotā tramvaja projekts PSRS teritorijā. Šis projekts bieži tiek salīdzināts ar ER200 vilcieniem, jo šī projekta maksimālais sasniegtais ātrums ir virs 90 km/h. TR-1 nekad nav pametis Rīgu. Tas tika testēts Rīgā un atrodas RVR teritorijā.[5]. 2009. gadā RVR TR-1 tika nodots metāllūžņos.

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1988. gadā
  • Ražots - 1988. gadā
  • Izgatavoti - 1 gab.

TR-2 [izmainīt šo sadaļu]

Projekts TR-2 bija mēģinājums atjaunot projektu TR-1 piešķirot tam nedaudz savādāku variantu. TR-2 atšķirība no TR-1 bija par vienu posmu mazāk. Bet citas iezīmes palika līdzšinējās - izmēri, jauda, ātrums. Viens tramvajs vēl 1997. gadā tika testēts Rīgā (uz 4. maršruta). Otrs tramvajs jau no 1994. gada tika izmantos Baku. Rīgas tramvajam bija divu veida strāvas noņēmēji - stangas tipa (izmantots Rīgā) un pantogrāfs (lai tramvaju varētu izmantot testos Odesā).

Pēc atgriešanās no Odesas un nelieliem uzlabojumiem tramvaja nākošais mērķis bija piebiedroties otram TR-2 tramvajam Baku. Bet tik tālu tramvajs nenonāca un tagad tas atrodas - Maskavas Lokomotīvju Remonta Rūpnīcā.[5]. Bija plānots ka TR-2 atgriezīsies Rīgā, bet tas nenotika un visticamāk TR-2 tika norakstīts metāllūžņos Maskavā.

Tehniskie parametri

  • Projektēts - 1994. gadā
  • Ražots - 1994. gadā
  • Izgatavoti - 2 gab.

TR-1 četrasu versija [izmainīt šo sadaļu]

Kopā ar TR-2, vismaz ideju līmenī tapa arī šīs sērijas četrasu tramvajs. Tā kā šis modelis nekad netika realizēts tam nav piešķirts modeļa nosaukums (netika uzbūvēts pat prototips. Šis tramvajs bija paredzēts kā viena posma tramvajs.

RVR vilcieni [izmainīt šo sadaļu]

ER-1 [izmainīt šo sadaļu]

Projektēts Maskavas un Ļeņingradas (Sanktpēterburga) piepilsētas līnijām. Pirmo vilcienu (ER1-01) iesauca par "Komsomoļskij" un to izmantoja uz Maskavas - Klinas līnijas līdz 1990. gadam. Rīgā ER1 tika ražoti līdz 1960. gadam. Nākošos divus gadus to ražoja Kaļinas rūpnīca. Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti Krievijā un Ukrainā.

Vilcienu ražošanas apjoms 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā strauji palielinājās. 1957. gadā tika saražoti 50 vagoni, 1958. gadā 80, 1959. gadā 498, bet 1960. gadā jau 705 (kopā ar Kaļinā ražotajiem).[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1957. - 1962. gads
  • Izgatavoti - 259 gab. (un 4 atsevišķi galvas vagoni)
  • Vagonu skaits vilcienā - 10
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 1050
  • Garums - 19600 mm
  • Platums - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 130km/h
  • Paātrinājums - 0,6m/s2
  • Bremzēšana - 0,8m/s2
  • Līdzstrāvas

ER-2 / ER-2T / ER-2R [izmainīt šo sadaļu]

Pamatraksts: ER2

ER2R ir ar savādāku bremzēšanas sistēmu nekā ER2. Šī pati bremzēšanas sistēma tika izmantota arī ER2T. ER2 un ER2R bija ar vecā (apaļā) dizaina galvas vagoniem. 1987. gadā līdz ar ER2T tika radīts jauns (kantains) dizains, padarot galvas vagonus garākus - 21,5m nevis 19,6m. ER2T tika ražoti laikā no 1987. - 1997. gadam un ražošana apstājas pie ER2T-7249. Kopš 1990. gada tika izgatavoti tikai 6 vilcieni ar 14 vagoniem. 2003. gadā ražošanu atsāka un ER2T-7251 tika izgatavots pēc Gruzijas pasūtīja ar jaunu dizainu. Kopš 2006. gada arī priekš Latvijas tiek ražoti jaunā dizaina ER2T vilcieni. Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti daudzās bijušajās PSRS valstīs.[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1962. gads - pašlaik
  • Izgatavoti - 1101 gab. (ER2 - 850; ER2R - 89; ER2T - 162)
  • Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 1050
  • Garums - 19600 mm (ER2T - 21500 mm)
  • Platums - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 130km/h
  • Paātrinājums - 0,6m/s2
  • Bremzēšana - 0,8m/s2
  • Līdzstrāva

ER-6 [izmainīt šo sadaļu]

Vienīgais šīs sērijas vilciens tika izgatavos jaunas bremžu sistēmas testam (izmantota sākot ar ER2R sērijas vilcieniem). Bāzēts uz ER-1. 1965. gadā vienīgais ER-6 vilciens tika pārbūvēts par ER-1 un tālāk kalpoja ar apzīmējumu ER1/6-01. Tika izmantots līdz 1990tajiem gadiem (pēdējās ziņas ir par izmantošanu 1996. gadā).[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1959. gads
  • Izgatavoti - 1 gab.
  • Garums - 19600 mm
  • Platums - 3480 mm
  • Līdzstrāvas

ER-10 [izmainīt šo sadaļu]

Pie ER-10 sērijas izveides darbojās trīs fabrikas - RVR, Kaļinskas vagonu rūpnīca un REMR (Rīga). Vilcieni tika izmantoti no 1960. līdz 1974. gadam. Katrā vilcienā bija tikai 4 vagoni, bet divus šādus vilcienus varēja apvienot vienā. ER-10 sērijas vilcieni varēja apkalpot tikai stacijas ar augstām platformām, jo durvīm nebija kāpnes. Pirmais PSRS teritorijā ražotais vilciens ar 3 durvīm katrā vagona pusē.[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1960. - 1961. gads
  • Izgatavoti - 6
  • Vagonu skaits vilcienā - 4
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 486
  • Garums - 24500 mm
  • Platums - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 130km/h
  • Paātrinājums - 0,6m/s2
  • Bremzēšana - 0,8m/s2
  • Līdzstrāva

ER-200 [izmainīt šo sadaļu]

Vienīgais PSRS ātrgaitas vilciens. Vēl joprojām tiek izmantots un Maskavas - Sanktpēterburgas līnijas. Pirmo vilcienu izgatavoja 1974. gadā, otru - 1991. gadā. 1988. gadā tika izgatavoti divi jauni galvas vagoni, lai aizvietotu jau nolietotos. Līdz ar šo divu vagonu izgatavošanu tika nolemts pasūtīt vēl vienu ER-200 vilcienu. Pat ja vilcienu izgatavoja 1974. gadā regulāra satiksme sākās tikai 1984. gadā. 2006. gadā šie vilcieni uz līnijas ir tikai piektdienas un visu ceļu veic 3 stundās 55 minūtēs. Sakarā ar jaunās ātrgaitas šosejas Maskava - Sanktpēterburga izveidi šī ātrgaitas līnija varētu zaudēt nozīmi. 4 vagoni no sākotnēja ER-200 sastāva jau atrodas Krievijas Dzelzceļa Muzejā. 2009. gada martā un aprīlī visi ER-200 vagoni tika renovēti un ar maiju atkal ir uz līnijas. ER-200 tiks izmantoti līdz jauno ātrgaitas vilcienu Sapsan iegādi, pēc tam tie kļūs par piepilsētas vilcieniem.[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1974. un 1991. gads
  • Izgatavoti - 2
  • Vagonu skaits vilcienā - 8, 10
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 416 - 544
  • Garums - 26000 mm
  • Platums - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 200km/h
  • Paātrinājums - 0,2m/s2
  • Līdzstrāvas

ER-22 [izmainīt šo sadaļu]

Bāzēts uz ER10 un bijušās S sērijas vilcieniem. Prototips uzbūvēts jau 1960. gadā. ER22 sērija izmantota līdz 2002. gadam.[5]

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1965. - 1976. gads
  • Izgatavoti - 70 gab. (ER22 - 66; ER2M - 2; ER2V - 2)
  • Vagonu skaits vilcienā - 4, 8
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 968 - 988
  • Garums - 24500 mm
  • Platums - 3450 - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 130km/h
  • Paātrinājums - 0,72m/s2
  • Līdzstrāvas

ER-9 / ER-9P / ER-9E / ER-9T / ER-9M [izmainīt šo sadaļu]

ER-9P izgatavots no 1964. gada un tam ir nedaudz savādāks dzinēja izvietojums nekā ER-9. Kopš 1974. gada ER-9P ražoja ar jauno (kantaino) dizainu. ER-9M ražots no 1976. gada un tiek izmantoti citi materiāli nekā pirms tam ražotajos ER-9 sērijas vilcienos. ER-9E ražots no 1981. gada ar savādāku dzesēšanas sistēmu. ER-9T ražots kopš 1988. gada un atšķiras ar riteņiem. ER-9K jeb EM-9 ir bāzēts uz ER-9T, bet ražots citur. ziņu nav[5] Par ER9ET un ER9TM ziņu nav.

Tehniskie parametri

  • Ražots - 1962. - ???
  • Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14
  • Sēdvietas (viss vilciens) - 1050
  • Garums - 19600 mm
  • Platums - 3480 mm
  • Maksimālais ātrums - 130km/h
  • Paātrinājums - 0,6m/s2
  • Bremzēšana - 0,8m/s2
  • Maiņstrāvas

Vilcienu sērijas bez detalizētas informācijas [izmainīt šo sadaļu]

Par šīm RVR ražotajām vilcienu sērijām ir ļoti grūti atrast informāciju.

    Vilcienu sērijas bez fotomateriāliem [izmainīt šo sadaļu]

    Ir divas RVR ražotas vilcienu sērijas ar grūti atrodamiem gan foto gan cita veida materiāliem. Tās ir ER-11 un ER-31.

    Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

    1. ↑ http://financenet.tvnet.lv/zinas/433421-rvr_konsolidetie_zaudejumi_pern_2_miljoni_latu
    2. ↑ http://felixholding.eu/?page=rvr&lang=lv
    3. ↑ RVR izvirza ambiciozus plānus.
    4. ↑ Минск + Рига = трамвай.
    5. ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 Riga Shadow.

    Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

    Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_Vagonbūves_rūpnīca&oldid=1986724"