Rīgas cirks

Vikipēdijas lapa
Rīgas cirks
Rīgas cirks
Rīgas cirks 1911. gadā
Rīgas cirks (Rīga)
Rīgas cirks
Rīgas cirks
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Merķeļa iela 4, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′58″N 24°07′09″E / 56.94944°N 24.11917°E / 56.94944; 24.11917Koordinātas: 56°56′58″N 24°07′09″E / 56.94944°N 24.11917°E / 56.94944; 24.11917
Pabeigta 1888. gada 29. decembrī
Celtniecība
Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis
Tīmekļa vietne
www.cirks.lv
Oficiālais nosaukums: Cirks
Aizsardzības numurs 7637
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra

Rīgas cirks ir cirks, kas atrodas Merķeļa ielā 4 Rīgā. Cirka ēku atklāja 1888. gada 29. decembrī. Tā ir viena no vecākajām cirka ēkām Eiropā un vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs. Cirks ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Līdz 2020. gada septembrim Rīgas cirka ēkā norisinājās cirka izrādes.[1][2] Renovētajā ēkā Merķeļa ielā 2023. gada jūlijā notika XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1864. gadā uzcēla pirmo pagaidu koka cirka ēku, no 1874. gada tā atradās Tērbatas ielas sākumā iepretim Vērmanes dārzam. Tolaik Rīgas cirks bija vienīgais ceļojošais cirks Baltijā.[3] 1878. gadā zirgu dresētājs Alberts Salamonskis nopirka zemesgabalu tagadējā Merķeļa ielā, kur iepriekš ik vasaru tika uzslieta cirka telts. 1888. gada decembrī Rīgas cirka īpašnieks uzcēla pastāvīgu cirka ēku, ko dēvēja par Salamonska cirku, ēkas arhitekts bija Jānis Frīdrihs Baumanis. Būvdarbus uzsāka 1888. gada 26. septembrī, pirmo sezonu Rīgas cirks sāka 1888. gada 29. decembrī, kad jaunajā mūra namā ar oriģinālo, apaļo kupola konstrukciju noritēja pirmā cirka izrāde. Kupola konstrukcija veidota no trim kopā savienotām dzelzceļa sliedēm, kas balsta 16 kolonas. Kupols konstruēts tā, lai spētu izturēt lielas slodzes un lai tajā varētu iekārt gaisa akrobātikas ierīces. Sākotnēji Rīgas cirkā uzstājās ārzemju cirka mākslinieki, bet 1899. gadā Rīgas cirka arēnā ar pseidonīmu Mifords Reiems uzstājās latviešu cirka mākslinieks — spēka žonglieris Trofims Meiers.[3]

No 1926. gada 4. līdz 7. septembrim Salamonska cirkā notika 1926. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā. Pēc Latvijas okupācijas Rīgas cirku nacionalizēja, 1940. gada 31. oktobrī to pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts cirku. 1986. gadā Rīgas cirka ēku atzina par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārdēvēja par Rīgas cirku, 1990. gadu beigās sākās tiesvedība par Rīgas cirka ēkas īpašumtiesībām, kas ilga vairāk nekā 20 gadus. 2016. gada 6. janvārī pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma[4] cirka ēku reģistrēja zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. 2003. gada 11. novembrī Kultūras ministrijas veica grozījumus Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kurā Rīgas cirka ēku atzina par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2016. gada februārī paziņoja par cirka ēkas slēgšanu drošības apsvērumu dēļ, 2017. gada 28. aprīlī darbu uzsāka jauna Rīgas cirka vadība.[5] 2018. gada augustā Rīgas cirkā darbu uzsāka starptautiska programma "Rīgas cirka mākslas rezidences", kas paredzēta gan cirka, gan citu jomu māksliniekiem.[6]

Pēc tam, kad 2019. gadā Latvijā aizliedza savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs[7], Rīgas cirka telpas sāka izmantot ne vien pašu producētu un līdzproducētu cirka izrāžu un no citām valstīm uzaicinātu cirka viesizrāžu demonstrēšanai, bet arī koncertu, izstāžu[8], teātra izrāžu[9], festivālu un citu kultūras norišu[10] organizēšanai, tādējādi atspoguļojot stratēģisku ēkas pārveidi par daudznozaru mākslas centru.[11] Turpmākajos gados Rīgas cirks organizēja gan dažādu laikmetīgā cirka mākslinieku viesizrādes Latvijā (Machine de cirque[12], Cirko eia[13], Toms Monktons[14], Gravity and Other Myths[15] u.c.), gan producējis un līdzproducējis pašmāju izrādes kā cirka, tā teātra formātā — tostarp programmā Latvijas skolas soma iekļautās “Citroni un medus”[16], “X=cirks”[17], kā arī kopā ar teātra trupu “Kvadrifrons” veidotā izrāde—ekskursija “Brīnuma skartie”.[18] 2019. un 2020. gada augustā Rīgas cirka teritorijā notika arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla "Re Rīga!"[19] izrādes.

Cirka ēkas atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 6. janvārī ēka nokļuva Kultūras ministrijas īpašumā[4], un pēc apsekošanas SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%.[20] Ēka uz laiku tika slēgta publiskiem pasākumiem, lai veiktu bīstamības novēršanas pasākumus.

Līdz 2018. gada vasarai veica Rīgas cirka ēkas fasādes konservāciju, pēc kuras ēku atzina par drošu publiskiem pasākumiem.[21]

Pēc starptautiska metu konkursa organizēšanas[22] godalgas ieguva divi arhitektu biroji.[23] Veicot ilgstošas pārrunu procedūras, nākotnes vīzijas realizēšanai tika izvēlēts arhitektu birojs NRJA (SIA F.L.Tadao & Lukševics).[24] Pirmajā rekonstrukcijas posmā galvenās darbības saistītas ar cirka ēkas energoefektivitātes celšanu — bēniņu pārsegumu un kupola siltināšana, centralizētas ventilācijas sistēmas ierīkošana, pagalma fasādes sienu siltināšana, esošo logu un durvju nomaiņa, apkures sistēmas un siltummezgla pārbūve un modernizācija, elektroapgādes sistēmas atjaunošana un modernizēšana.[25] 2020. gada nogalē cirka ēku slēdza siltumizolācijas darbu veikšanai, tostarp vēsturiskā kupola siltināšanai.[26] Rīgas cirks turpināja ikdienas darbību (Rīgas cirka skolas nodarbības, profesionāļu treniņus, izrāžu veidošanu, mākslas rezidences) pagaidu telpās Zeļļu ielā 25 Āgenskalnā.[27] Rīgas cirka rīkotās viesizrādes rekonstrukcijas laikā notika dažādās Rīgas kultūrtelpās.

Rīgas cirka skola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 9. decembrī uzsāka Rīgas cirka skolas[28] nodarbības pieaugušajiem un bērniem.[29] 2020. gadā Rīgas domē licencēta interešu izglītības programma “Cirka mākslas apguve”, 2020./2021. gada sezonā Rīgas cirka skola piedāvāja apgūt 5 dažādas cirka disciplīnas: akrobātiku, gaisa akrobātiku, maģiju, līdzsvaru, objektu manipulāciju, kā arī klaunādes un aktiermeistarības pamatus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Savstarpēja saprašanās cirka valodā – Rīgā viesojas Zviedrijas akrobāti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-15.
  2. ↑ «Izrādes». Rīgas cirks (lv-LV). Skatīts: 2021-02-15.
  3. ↑ 3,0 3,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 220. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Valdība piešķir 349 676 eiro Rīgas cirka ēkas fasādes sakārtošanai». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  5. ↑ «Rīgas cirku turpmāk vadīs viena no fonda «Viegli» dibinātājām Ināra Kehre». TVNET (latviešu). 2017-03-16. Skatīts: 2019-07-30.
  6. ↑ «Rezidenču programma». Rīgas cirks (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.
  7. ↑ lvportals.lv. «Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.
  8. ↑ «Amanda Ziemele izstādē «Zivs ar kājām» reflektē par notikumu pirms 365 miljoniem gadu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  9. ↑ «Teātra trupas "Kvadrifrons" pirmā sezona Rīgas cirkā». www.km.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.
  10. ↑ DELFI Kultūra. «Rīgas cirka arēnā ar unikālu konceptkabarē šovu uzstāsies apvienība no Zviedrijas». delfi.lv (latviešu), 2019-04-04. Skatīts: 2019-07-30.
  11. ↑ «Rīgas cirks maina saturu un formu». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  12. ↑ «Rīgā notiek Kanādas cirka «Machine de cirque» viesizrādes». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-15.
  13. ↑ DELFI Kultūra. «Rīgas cirkā jauno sezonu atklās lidojošie akrobāti no Spānijas». delfi.lv (latviešu), 2019-08-30. Skatīts: 2021-02-15.
  14. ↑ «Ar Toma Monktona virtuozo klaunādi Tikai kauliņi decembrī tiks atklāta Rīgas cirka sezona». www.diena.lv. Skatīts: 2019-07-30.
  15. ↑ DELFI Kultūra. «Ar izrādi 'Vienkārši kosmoss' Rīgā viesosies Austrālijas cirka zvaigznes». delfi.lv (latviešu), 2018-05-31. Skatīts: 2021-02-15.
  16. ↑ «Cirka izrāde "Citroni un medus" (1.–6. klasēm)». Rīgas cirks (lv-LV). 2019-12-30. Skatīts: 2021-02-15.
  17. ↑ «Izrāde “X=cirks” (1.–9.klasei)». Rīgas cirks (lv-LV). 2020-01-29. Skatīts: 2021-02-15.
  18. ↑ «Izrādes Brīnuma skartie recenzija. Noķeriet divpadsmit trušu / Diena». www.diena.lv. Skatīts: 2021-02-15.
  19. ↑ «Laikmetīgā cirka festivāls "Re Rīga!" izziņo programmu». satori.lv (angļu). Skatīts: 2021-02-15.
  20. ↑ «Rīgas cirka fasādes sakārtošanai atvēl teju 350 tūkstošus eiro». www.diena.lv. Skatīts: 2019-07-30.
  21. ↑ «Rīgas cirka brūkošā fasāde nostiprināta; ēkā izrādes varētu notikt decembrī». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  22. ↑ «Izsludina metu konkursu Rīgas cirka rekonstrukcijai; investēs 3 miljonus eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  23. ↑ «Rīgas cirka metu konkursā par labākajiem atzīti divi darbi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  24. ↑ «VIDEO: Ielūkojies, kā tuvākajā nākotnē varētu mainīties Rīgas Cirks». skaties.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.
  25. ↑ «Rīgas cirka ēka pārtaps. Darbi sāksies 2020. gadā». lr1.lsm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.
  26. ↑ «Apstiprināts būvprojekts». Rīgas cirks (lv-LV). 2020-07-30. Skatīts: 2021-02-15.
  27. ↑ «Rīgas cirks pārceļas uz pagaidu telpām Āgenskalnā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-15.
  28. ↑ «Rīgas Cirka skolā veidos jaunu mākslinieku paaudzi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-15.
  29. ↑ «Sākas Rīgas cirka skolas nodarbības bērniem un pieaugušajiem». www.km.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-30. Skatīts: 2019-07-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas cirks
Rīgas kultūras iestādes
Teātri
Opera
Kinoteātri
Koncertzāles
Citi
  • a bijusī kultūras iestāde
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_cirks&oldid=3986631"