Rīgas radio un televīzijas tornis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas radio un televīzijas tornis
Zaķusalas televīzijas tornis
TV tornis 2004.jpg
Rīgas radio un televīzijas tornis (Rīga)
Rīgas radio un televīzijas tornis
Koordinātas: 56°55′26″N 24°08′13″E / 56.92389, 24.13694
Pamatinformācija
Valsts Flag of Latvija Latvija, Rīga
Adrese Zaķusalas krastmala 1, LV-1050
Apkaime Salas
Statuss Pabeigts
Celtniecība 1979-1984
Pabeigts 1989
Ekspluatācijā no: 1989. gada
Pielietojums Telekomunikāciju tornis
Tehniskais raksturojums
Antena, spice 368 m
Jumts 222 m
Skatu laukums 98 m
Liftu skaits 4
Celtniecība
Arhitekts (i) K. Nikuradze
Gunāra Asara
Būvnieks (i) RRCT [1]
SZMMT [2]
Emporis Nr. 110997
Ārējā saite tvtornis.lv

Rīgas radio un televīzijas tornis jeb Zaķusalas televīzijas tornis atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā. Torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un fiziskā celtniecība tika pabeigta 1984. gadā, tomēr turpinājās torņa aprīkošana un tikai 1986. gadā, no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Zaķusalas televīzijas torņa celtniecība

Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau 1967. gada Latvijas PSR Ministru padomes 30. jūlija lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī Āgenskalnā nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību tika izvirzīti sekojoši mērķi: jāpalielina pārraidāmo televīzijas un radio programmu skaits no divām līdz četrām, ievērojami jāpalielina apraides zonas, jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības u.c.) sakaru nodrošināšanai.

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā un citur. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās Rīgā, viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelītes ezera abi speciālisti aplūkojot apkārtni atzina, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torņi vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet arī kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Speciālisti atzina, ka televīzijas tornim ir jāatrodas Rīgas centrā, un vispiemērotākā vieta, esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no lidostas. Tā izrādījās Zaķusala.

Zaķusalas televīzijas tornis

Juris Grapmanis atceras, ka viņš kopā ar abiem speciālistiem bijis ielūgts uz tikšanos pie tā laika Rīgas galvenā arhitekta Gunāra Asara, kura kabinetā uz grīdas bija uzbūvēts milzīgs Rīgas makets ar divām augstuma dominantēm — Viesnīcu Latvija un Preses namu. Lai izveidotos skaists trīsstūris, Asaris bija iespraudis puļķi Zaķusalā. Tā, lūk, izrādījās, ka šo kungu intereses sakritušas un viņi uzreiz atraduši kopīgu valodu. Tikai Asaris teicis, ka jāiepazīstas ar ģeoloģiskajiem datiem, lai noskaidrotu, kādā dziļumā sākas cietais pamats, kas ir svarīgi šādas augstas un smagas celtnes būvniecībā.

Bija nepieciešams arī valdības atbalsts. Visus iepriekšminētos kungus un tā laika sakaru ministru Aleksandrovu uzaicināja vizītē Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis. Pa ceļam Jurim Grapmanim kāds iespieda rokā mapi ar papīriem, kuru viņš, steigā neapskatījis, ielika portfelī. Rubenim tika izstāstītas visas vēlmes, ka tornim ir jābūt tūristiem pieejamam, labi redzamam no visām pilsētas pusēm, tik izteiksmīgam, lai tas kļūtu par Rīgas simbolu. Rubenis akceptēja gan ideju, gan izvēlēto vietu. Viņš teicis, ka, lai gan lietuvieši un igauņi jau ir sākuši būvniecību, toties Latvijā tornis būs oriģinālāks un pamatīgāks. Kad visi bija izgājuši no kabineta, Juris Grapmanis ielūkojies portfelī, lai noskaidrotu, kas tie par papīriem, kas viņam pēdējā brīdī iedoti. Tas izrādījās ģeoloģiskais slēdziens, kurā bija norādīts, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā. Tas, protams, bija liels trieciens, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja — valdība jau bija akceptējusi celtniecību.

[izmainīt šo sadaļu] Televīzijas torņa projektēšana

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze. Tajā laikā visur — gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Maskavā un Berlīnē — bija ļoti līdzīgi dzelzsbetona torņi, kuriem atšķīrās tikai to augšgals. Nikuradze uzskatīja, ka vajadzētu būvēt tērauda torni, jo tādējādi tam varētu piešķirt izteiksmīgu izskatu. Tomēr, lai būtu no kā izvēlēties, tika uzzīmēti pieci projekti, kā arī izgatavoti maketi.

Republikāniskā radiocentra direktors Sergejs Lazarevskis, Juris Grapmanis un arhitekts Nikuradze ar visiem torņu variantu projektiem ieradās pie Rīgas galvenā arhitekta Asara. Sekretāre atvainojās, ka galvenais arhitekts varēs pieņemt nedaudz vēlāk, jo ieradusies ārzemju delegācija. Pa to laiku visi sāka skatīties projektus un izrādījās, ka īstais torņa zīmējums nav paņemts līdz. Nikuradze ārkārtīgi uztraucies un palūdzis lapu, uz kuras uzskicējis tagadējā torņa siluetu.

Rīgas radio un televīzijas tornis ekspluatācijā pilnībā tika nodots tieši 1989. gadā.

Asaris nedaudz vēlāk pieņēmis, tad ilgi un skumīgi skatījies uz visām lielajām skicēm. Juris Grapmanis atceras, ka tas bijis acīm redzami, ka viņš nav apmierināts ar piedāvātajiem projektiem. Tad torņa arhitekts Nikuradze parādījis ar zīmuli uzskicēto tagadējā torņa attēlu, kuru Asaris uzreiz akceptējis, tikai pieprasījis, lai torņa kājas jeb balsti būtu atsegti visā to garumā. Sākotnējā variantā siluets bijis slaidāks, bet lai uz torņa varētu izvietot mobilo sakaru antenas, to pārveidoja nedaudz druknāku.

[izmainīt šo sadaļu] Celtniecības uzsākšana

Televīzijas torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā, un lieli nopelni šajā procesā bija Republikāniskā radiocentra direktoram Sergejam Lazarevskim un galvenajam inženierim Ināram Jēkabsonam.

Būvniecības sākumposmā tika likti torņa pamati. Zem katra televīzijas torņa balsta tika iegremdētas 20 dzelzsbetona caurules jeb čaulpāļi, kas 24—27 m dziļumā tika balstīti uz dolomīta slāņa. Čaulpāļi ar speciālu vibrēšanas tehniku tika iedziļināti zemē līdz dolomītam, no tiem tika izņemta zeme un pēc tam tie tika piepildīti ar betonu.

1980. gadā Sakaru ministrijā tika nodibināta īpaša struktūrvienība — Sakaru objektu celtniecības direkcija, kurai tika uzticēti divi uzdevumi. Pamatobjekts bija tagadējās RRTS celtniecība, bet otrs bija tā saucamais objekts Signāls, automātiskās apziņošanas un trauksmes sistēma. No 1981. gada par Sakaru objektu celtniecības direkcijas galveno inženieri kļuva Uldis Rutks.

No Čeļabinskas pa dzelzceļu līdz Saulkalnes stacijai pienāca mezgli jeb metāla posmi — divus metrus augstas metāla kastes. Tos ar treileriem naktīs pārveda uz Zaķusalu, kur ar krānu izkrāva un uz zemes izvietotā rotējošā konduktorā posmus pa trim sametināja kopā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu metinājumu, rūpīgi pārbaudīja kvalitāti. Pilnīgi visas šuves tika pārbaudītas ar ultraskaņas metodi. Turklāt daļu šuvju, aptuveni 30 procentus, pārbaudīja ar portatīvu rentgena iekārtu. Tāpēc šobrīd var garantēt ļoti augstu ticamību, ka nekādu metinājuma defektu nav. Pēc tam sametinātos mezglus, cēla ar celtni augšā un ar konduktoru palīdzību uzlika vietā, nostiprināja ar ķīļiem un pēc tam metināja jau no pārvietojama tiltiņa no iekšpuses un no ārpuses.

[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums

Rīgas televīzijas tornis ir vienlaidus brīvi stāvoša metāla konstrukcija. Torņa kopējais augstums ir 368 metri, kas to ierindo trešajā vietā Eiropā. Augstāki ir tikai Ostankinas televīzijas tornis Maskavā (540,1 m) un Kijevas televīzijas tornis (385 m). Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākā brīvi stāvošā konstrukcija Eiropas Savienībā. Tornis sastāv no pamata jeb tehniskās ēkas, trim balstiem, centrālās daļas un antenu daļas.

Torņa pamatu veido dzelzsbetona čauļpāļi, kas 24—27 metru dziļumā balstās dolomīta slānī. Torņa projektēšanas gaitā ir ņemta vērā arī plūdu un zemestrīču varbūtība. Tornis ir celts, lai izturētu 7,5 balles (pēc Rihtera skalas) stipru zemestrīci. Pati Zaķusala ir 6—7 metrus virs jūras līmeņa. Tornim ir jāiztur arī vēja brāzmas — 44 m/s. Ārējo faktoru iedarbībā torņa vārstību amplitūda ir neliela, jo 198 metru augstumā ir piestiprināti trīs svārsti — katrs aptuveni 10 tonnas smags — torņa svārstību samazināšanai. Interesants ir fakts, ka temperatūras izmaiņas var izraisīt 2,4 metru lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.

[izmainīt šo sadaļu] Tehniskā ēka

Torņa tehniskā ēka un balsti.

Starp televīzijas torņa trīm balstiem atrodas tehniskā ēka. Tajā izvietotas administratīvās telpas, raidītāju zāle un citas tehniskās telpas. Izņemot vestibilu un liftu, visas pārējās torņa telpas ir slēgtas apmeklētājiem.

[izmainīt šo sadaļu] Balsti

Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti. Divos torņa balstos ir izvietoti firmas Assinter Otis ātrgaitas slīpie lifti, kas 42 sekundēs nogādā apmeklētājus skatu laukumā (98 metru augstumā). Trešajā balstā atrodas kāpnes un dažādas tehniskās komunikācijas.

[izmainīt šo sadaļu] Centrālā daļa

Centrālā torņa daļa — 88—222 metri ir izveidota savienojot torņa balstus un apšujot tos ar speciālu materiālu — kartenu dzelzs un alumīnija sakausējumu. Aiz centrālās daļas apšuvuma izvietotas dažādas tehniskās iekārtas. Šajā daļā darbojas vertikālais lifts.

[izmainīt šo sadaļu] Antenu daļa

Augšējā torņa daļa — 222—368 metri ir cilindriskas formas uz augšu sašaurināta konstrukcija. Šajā daļā ir izvietotas radio un televīzijas raidošās antenas. Antenu daļa noslēdzas ar tā saucamo karogmastu. Antenu daļā, līdz pat 308 metru augstumam, darbojas zviedru firmas Alimac pacēlājs. Atlikušajos 44 metros līdz karogmastam ir izvietotas iekšējās kāpnes.[3]

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces

  1. Rīgas Rūpniecības celtniecības trests.
  2. Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu metālkonstrukciju montāžas trests.
  3. Tehniskā informācija, tvtornis.lv

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Video

Lietotāja rīki
Vārdtelpas
Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās