Rīgena

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgena
Ruegen - Uebersichtskarte.png
Pastille chrome.png  Koordinātas 54°27′00″N 13°23′00″E / 54.45, 13.383333
Pastille chrome.png  Jūra, okeāns, ezers Baltijas jūra
Pastille chrome.png  Valsts Vācija
Pastille chrome.png  Iedzīvotāju skaits 74 000
Pastille chrome.png  Lielākā pilsēta, ciems Zasnica
Pastille chrome.png  Platība 926 km²
Pastille chrome.png  Augstākais punkts 161 m
Pastille chrome.png  Garums 52 km
Pastille chrome.png  Platums 41 km

Rīgena (vācu: Rügen) ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2). Ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes teritorijā. Uz salas dzīvo apmēram 74 000 iedzīvotāju, apdzīvojuma blīvums ir 79 cilv./km2.

Salas forma diezgan netipiska, krasti ļoti izroboti, to izliekumi veido daudzus līčus, pussalas un zemesragus. Salas dienvidu krasts atrodas ļoti tuvu Vācijai un Polijai. Platums dienvidos sasniedz 41 km, bet garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir 52 km. Visu pludmaļu kopgarums ir 140 km. Rīgenā ir 4 pilsētas.

Rīgenas klimats ir mērens. Ziema nav auksta. Janvāra un februāra vidējā temperatūra ir ap 0 °C. Vasara nav pārāk karsta, jūlija vidējā temperatūra ir 16,3 °C. Gada nokrišņu daudzums ir 520 - 560 mm. Saule spīd 1800 - 1870 stundas gadā.

Ar Štrālzundi kontinentā Rīganu savieno dambis dzelzceļa satiksmei, kā arī garākais tilts Vācijā (4104 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.

Jasmundes pussalā Rīgenas ziemeļaustrumos atrodas tāda paša nosaukuma nacionālais parks, kura platība ir 3000 hektāru, tas izveidots 1990. gadā. Plaši pazīstams Jasmundes simbols ir krīta klintis, īpaši, 118 m augstais "Karaliskais tronis" (Königsstuhl). Atsevišķās vietās klinšu augstums sasniedz pat 144 metrus. Salas augstākais virsas punkts ir Pikberga kalns (Piekberg - 161 m augsts).

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Šobrīd galvenais salas ienākumu avots ir tūrisms. Sākumu tūrisma ērai Rīgenā uzsāka minerālie avoti Zagardā XVIII (18. gadsimtā). 19. gadsimtā sāka attīstīties jūras kūrorti, piemēram, Zasnica.

Bez tūrisma, salā ir attīstīta arī zivsaimniecība un lauksaimniecība.

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Rügen
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās