Rūdolfs Špīlmans

Rūdolfs Špīlmans; Rudolf Spielmann
Rūdolfs Špīlmans 1903. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1883. gada 5. maijā ; Vīne, Austroungārija (tagad Austrija)
Miris	1942. gada 20. augustā (59 gadi); Stokholma, Zviedrija
Pilsonība	Austrija
Nodarbošanās	šahists

Rūdolfs Špīlmans (vācu: Rudolf Spielmann; 1883. gada 5. maijs, Vīne, Austroungārija - 1942. gada 20. augusts, Stokholma, Zviedrija) bija šaha lielmeistars.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agri iemācījies spēlēt šahu un ticis uzskatīts par brīnumbērnu. Pēc izglītības bijis advokāts, taču nekad nav strādājis savā profesijā. Piedalījies vairāk nekā 120 šaha turnīros, no kuriem 33 izcīnījis uzvaras, un ticis uzskatīts par vienu no sava laika labākajiem šahistiem. Devis lielu ieguldījumu atklātņu teorijā. Pēc dabas bijis nervozs un viegli iespaidojams cilvēks, kas brīžiem atsaucies uz rezultātiem šaha turnīros - 17.-18. vieta Karlovivaros (1923), 12.-14. vieta Maskavā (1925).^[1] Rihards Rēti nosaucis Špīlmanu par «pēdējo šaha romantiķi», bet Savelijs Tartakovers par «karaļa gambīta pēdējo bruņinieku», jo Špīlmans vienmēr centies atrast kombinācijas un sarežģījumus spēles laikā. Kombinacionālajām iespējām Špīlmans veltījis savu grāmatu «Upura teorija» (1935, vāciski «Richtig opfern»). Vēlākajos gados Špīlmana spēle kļuva racionālāka, viņš atteicās no gambītu pielietošanas atklātnē.

1927. gadā Špīlmans uzvarēja Vācijas šaha čempionātā Magdeburgā.^[2] Divas reizes (1931, 1935) pārstāvējis Austrijas izlasi Pasaules šaha olimpiādē un ieguvis 19½ punktus 33 partijās.

1938. gadā pēc Austrijas anšlusa bija spiests emigrēt uz Čehoslovākiju, bet Otrajam Pasaules karam sasniedzot arī šo valsti, pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kur arī nomiris.