Rūdolfs II Habsburgs
| Rūdolfs II | |
| Rudolf II. | |
|
Vācijas karalis (formāli Romiešu karalis, Romanorum Rex)
|
|
| Amatā 1575. gada 27. oktobris — 1612. gada 20. janvārī (kronēts 1575. gada 1. novembrī, Rēgensburgā) |
|
| Priekštecis | Maksimiliāns II |
|---|---|
| Pēctecis | Matiāss |
|
|
|
| Amatā 1576. gads — 1611. gads (kronēts 1575. gada 22. septembrī, Prāgā) |
|
| Priekštecis | Maksimiliāns II |
| Pēctecis | Matiāss |
|
|
|
| Amatā 1572. gada 25. septembris — 1608. gada 26. jūnijs (kronēts 1572. gada 25. septembrī, Presburgā) |
|
| Priekštecis | Maksimiliāns II |
| Pēctecis | Matiāss |
|
|
|
| Amatā 1576. gada 12. oktobris — 1612. gada 20. janvāris |
|
| Priekštecis | Maksimiliāns II |
| Pēctecis | Matiāss |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1552. gada 18. jūlijā Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad |
| Miršanas dati | 1612. gada 20. janvārī Prāga, Bohēmijas karaliste (tagad |
| Apglabāts | Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, |
| Dinastija | Habsburgi |
| Tēvs | Maksimiliāns II |
| Māte | Spānijas Marija |
Rūdolfs II (vācu: Rudolf II.; dzimis 1552. gada 18. jūlijā, miris 1612. gada 20. janvārī) bija Habsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1576. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis un Austrijas lielhercogs.
Rūdolfs II Habsburgs bija imperatora Maksimiliāna II vecākais dēls. Valdīšanas laiks raksturojams ļoti pretrunīgi.
Rūdolfs II atzīstams par neefektīvu un nekonsekventu valdnieku, kura politika noveda pie Trīsdesmitgadu kara izcelšanās Eiropā. Valdīšanas beigu periodā ietekmi pamazām pāņēma jaunākais brālis Matiāss.
Lielāko laiku pavadījis iemīļotajā Prāgā, Rūdolfs II savā galmā pulcēja daudzus tālaika vadošos astrologus un okultistus (Tiho Brahi un Johannesu Kepleru), kuru darbības rezultātā tika likti pamati zinātniskās revolūcijas attīstībai. Savācis mākslas kolekciju (Dīrera, Brēgela), kā arī pats atbalstīja mākslas darbu tapšanu, pasūtot darbus Sprangleram, fon Āhenam, Džambolonjam, Arčimboldo, de Vrīsam.