Radoma
| Radoma | ||
|---|---|---|
 Žeromska iela Radomā | ||
| ||
  Radoma | ||
| Koordinātas: 51°24′00″N 21°10′00″E / 51.40000°N 21.16667°EKoordinātas: 51°24′00″N 21°10′00″E / 51.40000°N 21.16667°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Mazovijas vojevodiste | |
| Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | |
| Pilsētas tiesības | 1364 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 111,71 km2 | |
| Augstums | 150 - 200 m m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 201 601 | |
| • blīvums | 2 007,2/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.radom.pl/ | |
 Radoma Vikikrātuvē | ||
Radoma (Radom) ir sena pilsēta Polijas centrālajā daļā, Mazovijas vojevodistē. Daugavpils sadraudzības pilsēta. Pilsētā atrodas ieroču rūpnīca Fabryka Broni Łucznik, kurā izgatavo šaujamieročus.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmoreiz pieminēta 1155. gadā pāvesta Paskuales II bullā. 1360. gadā pilsētai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1383. gadā Seims Radomā apstiprināja Jadvigu par Polijas karali, bet 1401. gadā šeit tika parakstīta pirmā vienošanās par ūniju starp Poliju un Lietuvu. 1505. gadā Radomā Seims apstiprināja t.s. Nihil Novi principu valsts pārvaldē. 1660. gadā, Plūdu laikā pilsētu izpostīja zviedri.
1795. gadā, Trešās Polijas dalīšanas rezultātā, Radoma tika iekļauta Austrijas sastāvā, pēc Napoleona kariem tā nonāca Krievijas impērijas sastāvā, kļūstot par guberņas centru, līdz 1918. gadā iekļāvās atjaunotajā Polijas valstī.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Radomā dzimuši:
- Lešeks Kolakovskis (Leszek Kołakowski, 1927) - filozofs
- Jaceks Malčevskis (Jacek Malczewski, 1854 - 1929) - gleznotājs
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/071422763011-0972750?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 5 oktobris 2022.