Ragnvalds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Vladimirs un Rogneda" (Antons Losenko, 1770).

Ragnvalds, arī Ragnvaldis (Ragnvaldr, baltkrievu: Рагвалод; krievu: Рогволод; ap 920 - 978) bija pirmais hronikās minētais Polockas ķēniņš, kas valdīja no 945. līdz 978. gadam.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc krievu hronikas ziņām viņš bija cēlies no aizjūras varjagiem. Vairums vēsturnieku viņu uzskata par norvēģu Inglingu ķēniņu dzimtai (norvēģu: Ynglingeætten) piederīgu, kas 9.-10. gadsimtā pakļāva sev Daugavas ūdensceļu tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritorijā un apmetās nocietinātos pilskalnos Daugmalē, Koknesē, Jersikā, Polockā un citviet.

Bojāeja strīdā ar Novgorodas ķēniņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas Novgorodas rūsu ķēniņš Valdemārs (vikingu: Valdemarr, slāvu: Volodimir, mūsdienu transkripcijā - Vladimirs Svjatoslavičs) bildinājis Ragnvalda meitu Rognedu, bet viņa to atraidījusi, jo bijusi jau saderināta ar Kijevas ķēniņu Jaropolku. Apvainotais Vladimirs paņēmis Rognedu ar varu un nogalinājis viņas tēvu un divus brāļus. Vēlāk Vladimirs kļuvis par Kijevas kņazu un pārgājis kristietībā 988. gadā. Krievu ortodoksajā baznīcā tiek godāts par svēto.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Janet Martin. Medieval Russia 980-1584 Cambridge University Press, 1995

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polockas valdnieku ciltskoks (10.-13. gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rogvolods (Ragnvaldis) Polockas ķēniņš ap 945.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rogneda (Ragnhilda)[1] Polockas vietvalde 978.
 
Vladimirs (Valdemārs) Kijevas lielkņazs 980.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Izjaslavs Polockas kņazs 989.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vseslavs Polockas kņazs 1001.
 
 
 
Bračislavs Polockas kņazs 1003.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vseslavs (Brīnumdaris) Polockas kņazs 1044., Kijevas lielkņazs 1068.[2]
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gļebs Minskas kņazs 1101.
 
Romāns Izjaslavas kņazs?
 
Dāvids Izjaslavas kņazs,
zaudēja karā zemgaļiem 1106., Polockas kņazs 1128.
 
Rogvolods (Boriss) Druckas kņazs no 1101.,
zaudēja karā zemgaļiem (1106), Polockas kņazs (1127-1128)
 
Rostislavs Lukomļas kņazs 1101.
 
Svjatoslavs Vitebskas kņazs 1101.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rostislavs, Minskas kņazs 1146., Polockas kņazs 1151.
 
Volodars Minskas kņazs 1151., Polockas kņazs 1167.
 
Vsevolods, Izjaslavļas kņazs 1151.
 
Bračislavs Lagožas kņazs 1116./27.
 
Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?
 
Rogvolods (Vasīlijs) Polockas kņazs 1128., Druckas kņazs 1158.
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs(?) 1130., Polockas kņazs 1132.
 
Vjačko, Vitebskas kņazs 1162.
 
Pradslava (Polockas Efrosīnija)
 
Dāvids
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vladimirs Volodarevičs, Minskas kņazs 1167., Polockas kņazs 1186.-1216.
 
Sofija Volodarevna, Dānijas Valdemāra I sieva no 1157.
 
 
 
 
 
 
 
 
Gļebs, Druckas kņazs 1171.
 
Vseslavs, Druckas kņazs 1186.
 
Bračislavs Izjaslavas kņazs 1158., Vitebskas kņazs 1168.
 
Vseslavs Vitebskas kņazs 1132., Polockas kņazs 1162.
 
Volodars Izjaslavas kņazs 1159.
 
Boriss, Polockas kņazs ap 1180.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)
 
Valdemārs II, Dānijas karalis (1202–1241)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs ap 1186., Smoļenskas kņaza Dāvida znots
 
 
 
 
Visvaldis (Vsevolods) Jersikas ķēniņš līdz 1225./1239., Daugerūta znots
 
Vetseke (Vjačko), Kokneses ķēniņš pirms 1203., Tērbatas ķēniņš 1224.
 
Vladimirs Voicehs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bračislavs, Vitebskas kņazs ap 1221.-1232., Polockas kņazs 1232.-1241.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Meita, precējusies ar Tautivilu, vēlāko Polockas kņazu pirms 1243.
 
Aleksandra (Paraskeva), Novgorodas kņaza Aleksandra (Ņevska) sieva 1239.
 
Izjaslavs, Vitebskas kņazs ap 1264.
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs 1264.—1297.
 
 
 
Konstantīns Bezrocis, Polockas kņazs, Jersikas kēniņš (?), jo atdevis Livonijas ordenim daļu Latgales zemēm 1263. gadā.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Jaroslavs, Vitebskas kņazs 1297., meita Marija apprecēja Aļģirdu 1318.
 
 
 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  2. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās