Raibeņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raibeņu dzimta
Nymphalidae (Rafinesque, 1815)
Nātru raibenis (Nymphalis urticae)
Nātru raibenis (Nymphalis urticae)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Apakškārta Sūcējsnuķaiņi (Glossata)
Infrakārta Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura)
Virsdzimta Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
Dzimta Raibeņu dzimta (Nymphalidae)

Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea). Tā apvieno vairāk kā 6100 sugas, kas tiek iedalītas 559 ģintīs[1] un 12 apakšdzimtās. Raibeņu dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus. Raibeņu dzimtas sugas Latvijā ir vienas no pazīstamākajām un biežāk sastopamajām tauriņu sugām. Kopumā Latvijā sastopamas 57 sugas.[2] Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis (Aglais urticae). Šis tauriņš ir arī viens no pirmajiem Latvijas pavasarī novērojamajiem tauriņiem.[3] Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis (Cynthia cardui) un lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta) no dienvidiem veic masveida pārlidojumus.[3]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibeņu dzimtas tauriņiem priekškājas ir nelielas un piespiestas pie ķermeņa apakšas, līdz ar to izskatās, ka tauriņam ir tikai četras kājas, attēlā Atlantea tulita

Daudzas raibeņu dzimtas sugas ir košas un krāsainas. Tomēr krāšņas visbiežāk ir spārnu virspuses, bet apakšpuses ļoti bieži ir pelēcīgas un neuzkrītošas. Daudzas sugas ar sakļautiem spārniem izskatās kā vecas koku lapas. Reizēm spārnu apakšpuses ir ļoti gaišas, radot gandrīz neredzamības efektu, saplūstot ar apkārtējo vidi. Pieaugušiem tauriņu tēviņiem pirmais kāju pāris ir mazāks vai pat gandrīz neesošs, tādēļ, piemēram, angļu valodā šo dzimtu mēdz saukt arī par četrkāju tauriņu dzimtu (four-footed butterflies). Mazās priekškājas parasti tiek piespiestas pie ķermeņa apakšpuses un tām pilnībā nav nekādas funkcionālas nozīmes.[4] Arī mātītēm gandrīz visām sugām ir samazinātas priekškājas, bet ir trīs izņēmumi - Libythea, Pseudergolis un Calinaga ģintīm.[4] Taustekļu gali ir sabiezināti un tiem atkarībā no sugas var būt dažāda forma. Raibeņu kāpuri ir mataini vai dzeloņaini.

Raibeņu dzimtas sugas ir lieli vai vidēji lieli tauriņi. Lielākais raibenis Latvijā ir apšu raibenis (Limenitis populi), mātītei spārnu izplētums var sasniegt 10 cm. Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpuri ir mataini vai dzelkšņaini, attēlā kārklu raibeņa (Nymphalis xanthomelas) kāpurs
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia)
Apšu raibenis (Limenitis populi)
Lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta)
Skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia)
Gāršas brūnulis (Erebia aethiops)
Agrais samtenis (Lasiommata petropolitana)
Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania)
Pļavas vēršacītis (Maniola jurtina)
Apšu zaigraibenis (Apatura ilia)

Latvijā daļa sugu pārziemo kā pieauguši tauriņi. Līdz ar to jau pirmajās siltajās pavasara dienās tie ātri uzsilst un izlido. Dažādām sugām ir dažāds attīstības cikls, tādēļ visu silto sezonu var novērot dažādas raibeņu sugas. Raibeņi mājo dažādos biotopos, pilsētas ieskaitot, bet biežāk tie novērojami mežmalās, meža laucītēs, pļavās un citās vietās, kas ir saulainas un pasargātas no vēja. Raibeņu dzimtas pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kāpuri atbilstoši sugai barojas ar dažādu lakstaugu lapām.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibeņu dzimta (Nymphalidae)

Raibeņu dzimtas sugas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lepidoptera
  2. 2,0 2,1 Dabas dati: Raibeņi
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas daba: Zvīņspārņi
  4. 4,0 4,1 Charles Thomas Bingham (1905). Butterflies, Volume 1. The Fauna of British India, Including Ceylon and Burma. London: Taylor and Francis.
  5. Tolweb: Aglais Dalman 1816

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]