Raibie dzeņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeņi
Dendrocopos (Koch, 1816)
Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
Dzimta Dzilnu dzimta (Picidae)
Apakšdzimta Dzilnu apakšdzimta (Picinae)
Ģints Raibie dzeņi (Dendrocopos)

Raibie dzeņi jeb dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas. Raibo dzeņu sugas mājo Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Tie ir tipiski mežu iemītnieki, kas barojas un ligzdo kokos, ar aso knābi izcērtot stumbrā dobumu.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk Latvijā ir sastopams dižraibais dzenis (Dendrocopus major)

Latvijā sastopamas 4 dzeņu ģints sugas: baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), dižraibais dzenis (Dendrocopus major), mazais dzenis (Dendrocopos minor) un vidējais dzenis (Dendrocopus medius).[1][2] Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeņi ir mazi vai vidēji lieli putni. Lielākais ģintī ir baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), kura ķermeņa garums ir 28 cm, svars 115 g.[4] Mazākais ir moluku dzenis (Dendrocopos moluccensis), kura ķermeņa garums ir 11,5 cm, svars 19 g.[5] Raibo dzeņu ģints putniem ir raksturīga liela galva, spēcīgs, taisns, konusveidīgs knābis, stīva aste un gara mēle.[3] Visām dzeņu sugām ir raibs meln-balts apspalvojums. Lielākajai daļai ir arī koši sarkana vai dzeltena galvas virsa vai kāda cita koša ķermeņa daļa.

Dzeņi meža veselībai ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi putni, tie barojas ar kukaiņiem, kurus atrod koku stumbros, ar aso knābi izcērtot nelielu caurumu un ar garo mēli tos izvelkot pat no vismazākajām spraugām. Ligzdai tiek izcirsts lielāks un plašāks dobums. Dzeņi ir iecienījuši mirušus vai slimus kokus. Olas kā visiem dzilnu dzimtas putniem ir baltā krāsā. Dzeņi sit pa koku stumbriem arī, lai savstarpēji sazinātos. Reizēm putni izmanto tukšu konservu kārbu vai metāla gabalu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagātnē dzeņus uzskatīja par mežam kaitīgiem putniem. Valdīja uzskats, ka dzeņi cērtot kokos dobumus, norauj mizu un traucē kokam attīstīties, tādēļ mežsaimnieki, lai "aizsargātu" jaunos stādījumus centās dzeņus kā kaitīgus putnus pat iznīcināt. Tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dabas pētnieki pierādīja, ka dzeņi dobumus izcērt tieši mirušos vai slimos kokos, reizēm koku izglābjot no bojā ejās, kā arī samazinot kaitēkļu izplatību uz citiem kokiem. Pirmais, kurš sāka aktīvi aizstāvēt dzeņus, bija vācu ornitologs un naturālists Johans Beksteins.[6]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltspārnu dzenis (Dendrocopos leucopterus)
Himalaju dzenis (Dendrocopos himalayensis)

Raibo dzeņu ģints (Dendrocopos)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]