Ramizs Alija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ramizs Alija
Ramiz Alia
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 18. oktobrī
Škodra, Flag of Albania (1920-1926).svg Albānija
Miris 2011. gada 7. oktobrī (85 gadi)
Tirāna, Karogs: Albānija Albānija
Tautība albānis
Dzīvesbiedre Semiramisa Alia
Amatpersonas darbība
Albānijas prezidents
Amatā 1991. gada 30. aprīlis — 1992. gada 3. aprīlis
Amatā 1985. gada 13. aprīlis — 1991. gada 4. maijs
Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas Tautas Asamblejas prezidija priekšsēdētājs
Amatā 1982. gada 22. novembris — 1991. gada 30. aprīlis

Ramizs Tafe Alija (Ramiz Alia; dzimis 1925. gada 18. oktobrī, miris 2011. gada 7. oktobrī) bija Albānijas otrais un pēdējais komunistu līderis (1985. — 1991.), viņa nokļūšanu šai postenī veicināja iepriekšējā līdera Envera Hodžas atbalsts, kurš uzskatīja viņu par pilnvērtīgu militārās līnijas sekotāju un novērtēja viņa atbalstu Albānijas ieturētajai pašaizsardzības un pašapgādes līnijai ārpolitikā, viņu atbalstīja arī Hodžas sieva Nekšmije. Komunistu partijas loceklis (1961–1992), Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas parlamenta prezidija priekšsēdētājs (no 1982. līdz 1991. gadam), veiksmīgu darbību izvērsa arī pēc režīma nomaiņas, jo ir arī pirmais pēckomunistu Albānijas prezidents (no 1991. līdz 1992. gadam).

1994. gadā kopā ar vairākiem citiem komunistiskās partijas bijušiem līderiem devās tiesas priekšā, jo Aliju sodīja par nelīdzvērtīgu līdzekļu sadali, kopā ar viņu sodīja esošo premjeru Adilu Sarsani, kā arī viceprezidentu Roto Marko. 1992. gadā atradās mājas arestā, 1993. gadā cietumsodā. Tiesas process izraisīja plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Sodi variējās no 3 līdz 9 gadiem, Alia saņēma deviņu gadu cietumsodu, lai gan procesa laikā runāja par to, ka ir politikas un atklāta šova upuris. Miris 2011. gadā pēc smaga plaušu vēža pārciešanas.

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alia, Ramiz. Jeta ime: Kujtime, Tirana, Toena: 2010



Amati
Priekštecis:
Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas Izglītības un kultūras ministrs
1955. — 1958.
Pēctecis:
Priekštecis:
Hadži Leši
Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas Tautas Asemblejas prezidija priekšsēdētājs
1982. — 1991.
Pēctecis:
amats likvidēts
Priekštecis:
Envers Hodža
Albānijas strādnieku partijas pirmais sekretārs
1985. — 1991.
Pēctecis:
amats likvidēts
Priekštecis:
amats izveidots
Albānijas prezidents
1991. — 1992.
Pēctecis:
Sali Beriša