Raseiņi
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 12 523 | ||
| Citi nosaukumi | poļu - Rosienie | ||
| Pilsēta | no XV.gs | ||
| Apriņķis | Kauņas apriņķis | ||
| Mājaslapa | http://www.raseiniai.lt/ | ||
 |
|
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta Lietuvas rietumos, rajona centrs Kauņas apriņķī 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas. Pilsēta ir senjūnijas centrs, tajā atrodas Dubīsas reģionāla parka direkcija.
Raseiņos atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs ņemšanas baznīca (uzcelta 1663. gadā, paplašināta 1783. gadā), bijušais dominikāņu klosteris, pareizticīgo baznīca (uzcelta 1870. gadā), kultūras nams, novadpētniecības muzejs, pasts (LT-60001), rajona centrālā slimnīca, Raseiņu parks, skulptūra „Žemaitis“. Pilsētā atrodas 3 dīķi, tai cauri tek Raseikas upīte.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Raseiņi ir viena no vecākajām Lietuvas pilsētām Žemaitijas teritorijā.
Vēstures avotos Raseiņi pirmo reizi pieminēti 1253. gadā, kad karalis Mindaugs, atmaksājot Vācu ordenim par 1249.-1253. gada karā pret saviem sāncenšiem sniegto militāro palīdzību, atdeva šai bruņinieku mūku valstij žemaišu zemes, arī pusi no Raseiņu zemes. Atlikušo pusi Mindaugs 1254. uzdāvināja pirmajam Lietuvas katoļu bīskapam Kristijonam.
1416.-1421. gadā Raseiņos uzcelta pirmā baznīca, 15. gadsimta beigās miestam piešķīra pilsētas tiesības, kas tika apstiprinātas 1792. gadā. 15.-18. gadsimtā pilsēta bija Žemaitijas hercogistes administratīvais centrs; šeit tika vēlēti Žemaitijas vecākie, Žemaišu senjūnijas rakstveži, senjūnijas zemes tiesas tiesneši u. c. ierēdņi, kā arī Žečpospoļitas Seima delegāti no Žemaišu senjūnijas.
No 1764. gada Raseiņi bija apriņķa administratīvais centrs. No 18. gadsimta beigām šeit darbojās pasts.
1953. gadā padomju vara lika nojaukt Raseiņu evaņģēliski luterisko baznīca.
2002. gada 12. aprīlī apstiprināts Raseiņu pilsētas tagadējais ģerbonis.
