Rauna

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Rauna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rauna
—  Lielciems  —
Raunas luterāņu baznīca
Rauna
Koordinātas: 57°19′56″N 25°36′35″E
Valsts	Latvija
Novads	Raunas novads
Pagasts	Raunas pagasts
Augstums vjl	115 m
Iedzīvotāji (2006)
- Kopā	1 584
Pasta nodaļa	LV-4131
Mājaslapa: www.raunai.lv

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Raunas novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, novada centrs. No 14. līdz 16. gadsimtam Raunas pils bija Rīgas arhibīskapa viena no rezidencēm (Rownenborgh, Ronneburg) un viens no galvenajiem varas centriem viduslaiku Livonijā un tai, iespējams, bijušas pilsētas tiesības.

Raunā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, kultūras nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, viesnīca, tūrisma informācijas punkts, aptieka, banka, katoļu un luterāņu baznīcas.

Vēsture

Raunas kopskats ar arhibīskapa rezidences pilsdrupām pakalnā (18. gs.).

Skats uz Raunu 1866. gadā.

Tanīsa pilskalnu Raunas upītes labajā krastā jau no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. apdzīvojuši Baltijas somi, bet ap 600. gadu Raunas novadā ienākuši latgaļi. Pilskalns atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no Gaujas ielejas uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. Pils malas tolaik bijušas nocietinātas ar divām paralēlām ozola guļkoku sienām, kas atradušās 2 m atstatumā viena no otras, starp kurām bijuši sabērti laukakmeņi. Virs sienām pacēlusies īpaša virsbūve un nocietinājumu iekšpusē bijušas vairākas guļkoku celtnes.

Pēc vienas no versijām 13. gadsimta sākumā Raunā atradusies Satekles pils, kurā valdīja latgaļu karavadonis Rūsiņš. Šajā laikā noritēja ilgstoši latgaļu un to sabiedroto Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku kari ar igauņu ciltīm. 1224. gadā, pēc Tālavas zemju dalīšanas, Raunu ieguva Livonijas bīskapija, kas vēlāk pārveidojās par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II Zauerbēra laikā, tika uzcelta Raunas mūra pils, vēlāk dēvēta par Roneburgu (Rownenborgh), kas ar laiku izveidojās par plašāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā. Arhibīskaps te ik gadu uzturējās no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim). 13. gadsimta beigās uzcelta arī Raunas baznīca.

Viduslaikos Raunas pilsētiņa aizņēmusi teritoriju gar Raunas upīti no tagadējiem Lorenčiem līdz Cimziņas upītes ietekai 4 km garumā. Mūru apkārt pilsētiņai nebija.

1509.—1524. gados vērienīgu pils pārbūvi veica arhibīskaps Jaspers Linde, kas lika izveidot priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas, uzcelt lielgabalu torņus, kā arī izgreznot pils interjeru reprezentācijas vajadzībām. Kapitulzāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. 1558.—1583. gadu Livonijas karš pili tikpat kā neskāra, tomēr Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc Rīgas arhibīskapijas likvidēšanas un Pārdaugavas hercogistes pārvaldes pārcelšanas uz Cēsu pili.

1601. gadā pirmajā zviedru valdības veiktajā auditā jeb «arklu revīzijā» Raunā uzskaitīti 2 krogi, no kuriem vienā izkroģēja muižas alu. 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér, 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657. gadā, Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis Gonsevskis, bet nākamajā gadā zviedri to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta. Nopostīta tika arī Raunas pilsētiņa.

1762. gada 1. septembrī Krievijas imperatore Katrīna II Raunu uzdāvināja slepenpadomniekam grāfam Hermanim Kārlim Kaiserlingam (Hermann Karl Keyserling, 1696—1765). Vēlāk pils piederēja grāfam Grigorijam Orlovam, H. G. Ikšķilam, Henriham Berensam fon Rautenfeldam un Bernhardam Kristianam Kleinam, kas Raunā ierīkoja papīra dzirnavas. 1821. gadā Vidzemes bruņniecības sola vadītājs A. fon Vulfs iegādājās īpašumu tiesības uz Raunas pili un tai piederošajām zemēm. Raunas muižas zemju izpārdošana zemniekiem sākās 19. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. 1910. gadā Raunas pilij piederošās zemes no fon Vulfu dzimtas nopirka Krievijas Zemnieku agrārbanka.

Tagadējā apdzīvotā vieta radusies ap 1900. gadu, kad no mācītājmuižas atdalīja apbūves gabalus. Ciems strauji attīstījās pēc agrārās reformas. 1925. gadā Raunai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, bet Raunas pilsdrupas iekļāva Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Padomju laikā Rauna bija ciema padomes un kolhoza «Rauna» centrs. No 2009. gada Rauna ir novada centrs.

Apskates vietas

• Tanīsa kalns, kurā līdz 13. gadsimtam atradās stipri nocietināta senlatviešu pils.
• Rīgas arhibīskapa Raunas pils drupas no 13.-17. gs.
• Raunas luterāņu baznīca ar viduslaiku dolomīta ciļņiem "Kristus pie krusta" un "Ādams un Ieva" (14. gs.). 17. gs. otrajā pusē par mācītāju te strādājis viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu izcelsmes mācītājiem Jānis Reiters (ap 1632 — 1697). Baznīca pārbūvēta 19. gs. sākumā un 1936.-1937. g.
• Raunas "Koklētāja" — piemineklis 1. Pasaules karā kritušajiem Raunas centrā (K. Zemdega, 1933).
• Raunas upes senleja ar stāvajiem, gleznainajiem krastiem un "raudošo klinti" jeb Raunas Staburagu.
• Cimzes pusmuiža, kur dzimis komponists, folkloras vācējs un latviešu skolotāju audzinātājs Jānis Cimze (1814 — 1881).

Literatūra

• Dunsdorfs E. Latvijas vēsture 1600-1700. Stokholma, 1962.

Ārējās saites

• Raunas viduslaiku pils ar pilsētu
• Raunas vēsture