Raunas pagasts ir viena no divām Raunas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Priekuļu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas un Mārsnēnu pagastiem, Smiltenes novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastu. Nav kopējas robežas ar otru sava novada Drustu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes (ciems), Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.
Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.
Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu - Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Drūģu, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.
1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu.
- Pēteris Šmits (1869.-1938.) - latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju
|
Cēsu rajons |
|
| Pilsētas |
|
|
| Novads |
|
|
| Pagasti |
|
|
| Teritoriālās vienības |
|
|
