Raunas viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Raunas pils)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raunas pils - senās Rīgas arhibīskapu rezidences drupas mūsdienās.

Raunas viduslaiku pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes letgaļu pilskalna tuvumā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu. No 1530. gada tajā pastāvīgi dzīvoja arhibīskapa koadjuktors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Raunas pilsdrupām 1866. gadā.

Pēc vienas no versijām 13. gadsimta sākumā Raunas Tanīsa kalnā atradusies Satekles pils, kurā valdīja latgaļu karavadonis Rūsiņš. Šajā laikā noritēja ilgstoši latgaļu un to sabiedroto Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku kari ar igauņu ciltīm. 1224. gadā, pēc Tālavas zemju dalīšanas, pilsnovadu ieguva Livonijas bīskapija, kas vēlāk pārveidojās par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II Zauerbēra laikā, tika uzcelta mūra pils, vēlāk dēvēta par Roneburgu (Rownenborgh), kas ar laiku izveidojās par plašāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā. 13. gadsimta beigās uzcēla Raunas baznīcu.

Arhibīskaps Jaspers Linde līdz 1524. gadam veica vērienīgu pils pārbūvi un kapitula zāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma sarunu laikā krievi Raunas pili dēvēja par Ровно vai Ровный,[1] pēc līguma noslēgšanas Raunas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc Rīgas arhibīskapijas likvidēšanas un Pārdaugavas hercogistes pārvaldes pārcelšanas uz Cēsu pili. 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér, 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657. gadā, Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis Gonsevskis, bet nākamajā gadā zviedri to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta.

2005. gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi.

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunas pils plāns 17. gs.

Pils ēku komplekss veidoja iegarenu četrstūrveida nocietinājumu sistēmu ar pieciem apaļiem torņiem. Pilij bija iekšējais pagalms, dienvidu korpusa galā atradās kapela un kapitula zāle, rietumu korpusā bija ēdamtelpas un ziemeļu korpusā - guļamtelpas. 1509.—1524. gadu pārbūves laikā izveidoja priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas un uzcēla lielgabalu torņus. Ap pili izveidojās Raunas pilsēta. 17. gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Ap pilsdrupām joprojām ir saskatāmi zemes vaļņu nocietinājumi.

Zināmie Raunas fogti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunas fogti bija Rīgas arhibīskapijai piederošo zemju "Latvju gala" soģi (advocati ecclesiae, Stiftsvögte), kas valdīja Raunas pilī 15. - 16. gadsimtā. Pēdējais Raunas pils fogts bija Gothards no Firstenbergas, kas valdīja līdz Livonijas kara Tirzas kaujai, kurā 1559. gada janvārī krievi sakāva arhibīskapa vasaļu karaspēku un okupēja arhibīskapijas Latvju galu. Fogta funkcijas uz laiku pārņēma Turaidas pils "Līvu gala" fogti.

  • 1439. Johans no Rennes (Johann von Rönne), Taurupes muižnieks
  • 1514. Asmuss Hince (Asmus Hintze)
  • 1536. Kerstens Hans (Kersten Han)
  • ap 1550.(?) Andreass Koskuls (Andreas Koskull)
  • 1556. Gothards no Firstenbergas (Gotthard von Fürstenberg)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.

Koordinātas: 57°19′50″N 25°36′42″E / 57.330479°N 25.61165°E / 57.330479; 25.61165