Raunas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raunas pils plāns 17. gs.
Skats uz Raunas pilsdrupām 1866. gadā.
Rīgas arhibīskapu Raunas pils drupas mūsdienās.


Raunas pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes letgaļu pilskalna tuvumā.

Raunas viduslaiku pils[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils ēku komplekss veidoja iegarenu četrstūrveida nocietinājumu sistēmu ar pieciem apaļiem torņiem. Pilij bija iekšējais pagalms, dienvidu korpusa galā atradās kapela un kapitula zāle, rietumu korpusā bija ēdamtelpas un ziemeļu korpusā - guļamtelpas. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu.

1509.—1524. gados arhibīskaps Jaspers Linde lika veikt vērienīgu pils pārbūvi, izveidot priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas, uzcelt lielgabalu torņus, kā arī izgreznot pils interjeru reprezentācijas vajadzībām. Kapitulzāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. No 1530. gada tajā pastāvīgi dzīvoja arhibīskapa koadjuktors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms. Ap pili izveidojās Raunas pilsēta. Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660) Raunas pili 1657. gadā ieņēma lietuvieši, bet nākamajā gadā zviedri to atkaroja.

17. gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Ap pilsdrupām joprojām ir saskatāmi zemes vaļņu nocietinājumi.

2005. gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi.

Zināmie Raunas fogti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunas fogti bija Rīgas arhibīskapijai piederošo zemju "Latvju gala" soģi (advocati ecclesiae, Stiftsvögte), kas valdīja Raunas pilī 15. - 16. gadsimtā. Pēdējais Raunas pils fogts bija Gothards no Firstenbergas, kas valdīja līdz Livonijas kara Tirzas kaujai, kurā 1559. gada janvārī krievi sakāva arhibīskapa vasaļu karaspēku un okupēja arhibīskapijas Latvju galu. Fogta funkcijas uz laiku pārņēma Turaidas pils "Līvu gala" fogti.

  • 1439. Johans no Rennes (Johann von Rönne), Taurupes muižnieks
  • 1514. Asmuss Hince (Asmus Hintze)
  • 1536. Kerstens Hans (Kersten Han)
  • ap 1550.(?) Andreass Koskuls (Andreas Koskull)
  • 1556. Gothards no Firstenbergas (Gotthard von Fürstenberg)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Koordinātas: 57°19′50″N 25°36′42″E / 57.330479, 25.61165