Regulārā brīvmūrniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Regulārā brīvmūrniecība ir iekšēji lietots jēdziens, ko brīvmūrnieki lieto tādu brālību apzīmēšanai, kas pieturas pie senajiem principiem un bauda savstarpēju atzīšanu. Pārējās ložas, kas sevi gan dēvē par brīvmūrniekiem, bet nevadās pēc regulārajiem principiem, tiek sauktas par "neregulārām" ložām. Neregulāras un starptautiski neatzītas "kaktu brīvmūrniecības" paraugs bija kriminālā loža "P-2" Itālijā, kas tika atmaskota un likvidēta 1980. gados.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Džeimsa Andersona 1723. gada konstitūcijas 8.pantu par regulāru ložu sauc tādu ložu, kas strādā pēc tai izsniegtā patenta likumiem:

"If any set or Number of Masons shall take upon themselves to form a Lodge without the Grand Master’s Warrant, the regular Lodges are not to countenance them, or own them as fair brethren and duly form'd, nor approve of their Acts and Deeds; but must treat them as Rebels, until they humble themselves, as the Grand Master, shall, in his Prudence, direct, and until he approve of them by his Warrant, which must be signified to the other Lodges, as the Custom is when a new Lodge is to be registered in the List of Lodges".[1]

Brīvmūrnieks ir regulārs, ja viņš ir uzņemts brīvmūrniecībā regulārā veidā un strādā regulārā ložā. Arī neregulārs brīvmūrnieks var tikt regularizēts, ja viņš piekrīt izciet caur regulārās uzņemšanas ceremoniju.

Lielložu atzīšanas pamatprincipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Apvienotās Anglijas lielložas 1929. gadā apstiprinātajiem pamatprincipiem tikai šādas lielložas var tikt atzītas par regulārām: 1. Izcelsmes regularitāte: t.i. ja to nodibinājusi atzīta lielloža vai arī to dibinājušas vismaz trīs regulāri dibinātas ložas. 2. Ticība Augstākai būtnei ir būtiska prasība piederībai ložā. 3. Visiem ložā uzņemamajiem ir jādod solījums pie atvērtas Svēto likumu grāmatas. 4. Lielložas un atsevišķu ložu locekļiem ir jābūt vienīgi vīriešiem, un lielloža nedrīkst brīvmūrnieciski sadarboties ar jauktajām ložām vai organizācijām, kas uzņem sievietes. 5. Lielložai ir jābūt suvērēnai jurisdikcijai pār ložām, kas atrodas tās kontrolē, t.i. tai ir jābūt atbildīgai, neatkarīgai, pašpārvaldošai organizācijai ar neapstrīdamu autoritāti pār mūrnieku jeb simboliskajiem grādiem (māceklis, zellis, meistars) tās jurisdikcijā. Tā nekādā veidā nedrīkst būt pakļauta vai dalīt savu varu ar Augstāko Rāti vai citu struktūru, kas pretendē uz kontroli pār šiem grādiem. 6. Brīvmūrniecības Trim Lielajām gaismām (Svēto likumu grāmatai, taisnleņķim un cirkulim) ir jābūt izstādītām lielložas vai tai padoto ložu darbu laikā, pie kam galvenai ir jābūt Svēto likumu grāmatai. 7. Diskusijām par reliģiju un politiku ložā ir jābūt stingri noliegtām. 8. Ir stringri jāievēro Seno paražu, tradīciju un paradumu principi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner, Dieter A. Binder: Internationales Freimaurerlexikon, Überarbeitete und erweiterte Neuauflage der Ausgabe von 1932, München 2003, ISBN 3-7766-2161-3.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]