Reja (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par planētas Saturns pavadoni. Par citām jēdziena Reja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Reja
PIA07763 Rhea full globe5.jpg
Cassini skats uz Reju, parādot 2 blakus esošus triecienu baseinus
Atklāšana
Atklājējs/i Dž. D. Kasīni
Atklāšanas datums 1672. gada 23. decembrī
Apzīmējumi
Citi nosaukumi Saturns V
Orbitālie parametri[1]
Lielā pusass (rādiuss) 527 108 km
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.001 258 3
Apriņķošanas periods 4.518 212 d
Slīpums 0.345° (pret Saturna ekvatoru)
Pavadonis Saturna pavadonis
Fiziskie parametri
Dimensijas 1535.2 × 1525 × 1526.4 km[2]
Vidējais rādiuss 764.30 ± 1.10 km[3]
Virsmas laukums 7 337 000 km²
Masa (2.306 518 ± 0.000 353)×1021 kg[3] (~3.9×10-4 Zemes)
Vidējais blīvums 1.233 3 ± 0.005 3 g/cm³[3]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 0.264 m/s²
Otrais kosmiskais ātrums 0.635 km/s
Rotācijas periods 4.518 212 d
(sinhronizēta)
Ass slīpums zero
Albedo 0.949 ± 0.003 (ģeometriskais)[4]
Virsmas temperatūra min vid maks
Kelvins 53 K   99 K
Redzamais spožums 10 [5]
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs


Reja (grieķu: Ῥέᾱ) ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672. gadā atklāja Džovanni Domeniko Kasīni.


Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reja ir nosaukta titāna Rejas vārdā no grieķu mitoloģijas - "dievu māte". Tā ir arī apzīmēta kā Saturns V.


Četrus pavadoņus, ko atklāja Kasīni (Tētisa, Dione, Reja un Japets), viņš nosauca par Sidera Lodoicea (Luija zvaigznes) par godu karalim Luijam XIV. Astronomiem kļuva par ieradumu atsaukties uz tām un Titānu kā Saturns I līdz Saturns V. Kad Mimas un Encelads tika atklāti 1789. gadā, numerācijas shēma tika pagarināta līdz Saturns VII.


Visu toreiz zināmo septiņu Saturna pavadoņu vārdi nāk no Džona Heršela (Viljama Heršela dēls, Mimasa un Encelada atklājējs) 1847. gada publikācijas Labās cerības ragā veiktie astronomiskie novērojumi, kurā viņš ierosināja pavadoņu nosaukšanu titānu, titāna Krona (Saturns romiešu mitoloģijā) māsu un brāļu vārdos. [6]


Fiziskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reja ir ledains ķermenis ar blīvumu apmēram 1,233 g / cm ³. Tik zems blīvums norāda, ka tā ir izveidota no ~ 25% akmens (blīvums 3,250 g / cm ³) un ~ 75% ūdens ledus (blīvums 1,000 g / cm ³). Kaut arī Reja ir devītais lielākais pavadonis, tā ir tikai desmitais smagākais pavadonis[7] Agrāk tika pieņemts, ka Rejas centrā ir akmens kodols[8] Tomēr mērījumi, kas veikti tuva garāmlidojuma ar Cassini zondi (sk. turpmāk) laikā, noteica aksiālo inerces momenta koeficientu 0,4 kg m². [9] [10] Šāda vērtība parāda, ka Rejai ir gandrīz viendabīga iekšiene (ar nedaudz saspiestu ledu centrā), kamēr akmens kodola eksistenci norādītu inerces moments apmēram 0,34. [8] Arī Rejas trīsasu forma ir saskaņā ar viendabīga ķermeņa hidrostatisko līdzsvaru.


Rejas iezīmes līdzinās Diones iezīmēm, kaut arī tām ir atšķirīgas vadošās un sekojošās puslodes. Tas norāda uz līdzīgiem sastāviem un vēsturi. Temperatūra uz Rejas ir 99 K (-174 ° C) tiešā Saules gaismā un starp 73 K (-200 ° C) un 53 K (-220 ° C) ēnā.


Rejai ir ļoti daudz krāteru un spoži svītrveida marķējumi uz tās virsmas. Tās virsmu var iedalīt divos ģeoloģiski dažādos apgabalos, pēc to krāteru blīvuma; pirmais apgabas satur krāterus, kas ir lielāki kā 40 km diametrā, savukārt otrā apgabala polārajā un ekvatoriālajā reģionā ir par šo izmēru mazāki krāteri. Tas liek domāt, ka kādā tās veidošanās laikā notika liela mēroga notikums, kas izmainīja virsmu.


Vadošajā puslodē ir ļoti daudzi krāteri, pie tam vienlīdz spoži. Tāpat kā uz Kallisto, krāteriem trūkst augsta reljefa iezīmes, kādas redzamas uz Mēness un Merkūra. Sekojošajā puslodē ir spožu svītru tīkls uz tumša fona un maz redzamu krāteru. Agrāk tika domāts, ka šie spožie apgabali varētu būt materiāls, kas izmests no ledus vulkāniem Rejas vēstures agrā laikaposmā, kad tās iekšiene joprojām bija šķidra. Tomēr nesenie Diones novērojumi, kurai ir vēl tumšāka sekojošā puslode un līdzīgas, bet daudz spožākas švīkas, liecina, ka švīkas patiesībā ir ledus klintis, un tādēļ ir ticami pieņemt, ka spožās švīkas uz Rejas virsmas arī ir ledus klintis .


2006. gada 17. janvārī liela attāluma lidojums garām ar Cassini zondi deva svītrainās puslodes attēlus ar labāku izšķirtspēju un mazāku Saules leņķi nekā iepriekšējos novērojumos. Lai gan zinātniska analīze pagaidām nav veikta, domājams, ka neapstrādātie attēli no garāmlidojuma liecina, ka Rejas svītras patiešām ir ledus klintis, līdzīgas kā uz Diones.


Iespējamā gredzenu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 6. martā, NASA paziņoja, ka Rejai varētu būt niecīga gredzenu sistēma. Tas būtu pirmais gredzenu atklājums pavadonim. Gredzenu esamība ir secināma pēc novērotajām izmaiņām elektronu plūsmā, ko notvēris Saturna magnētiskais lauks, kad Cassini palidoja garām Rejai. [11] [12] [13] Izskatās, ka putekļi un gruveši stiepjas līdz Rejas Hilla sfērai, taču ir blīvāki tuvāk pavadonim un ietver trīs šaurus gredzenus ar vēl lielāku blīvumu.

Pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reju ir vairākas reizes fotografējusi Cassini zonde no vidēja attāluma. Galvenās misijas laikā, 2005. gada 26. novembrī, bija viens tuvu mērķēts lidojums garām, 500 km attālumā. Papildu tuvs lidojums 5750 km attālumā tika veikts 2007. gada 30. augustā. Ir plānota viena sastapšanās Cassini divu gadu pagarinātajā misijā - lidojums garām 100 km attālumā 2010. gada 2. martā.


Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://cfa-www.harvard.edu/iau/NatSats/NaturalSatellites.html Cfa-www.harvard.edu
  2. Thomas, P. C.;Veverka, J.; Helfenstein, P.; Porco, C.; Burns, J. A.; Denk, T.; Turtle, E.; Jacobson, R. A.; and the ISS Science team; Shapes of the Saturnian Icy Satellites, Lunar and Planetary Science XXXVII (2006)
  3. 3,0 3,1 3,2 Jacobson, R. A.; Antreasian, P. G.; Bordi, J. J.; Criddle, K. E.; et al. (December 2006). "The Gravity Field of the Saturnian System from Satellite Observations and Spacecraft Tracking Data". The Astronomical Journal 132: 2520—2526. doi:10.1086/508812.
  4. Verbiscer, A.; et al.; Enceladus: Cosmic Graffiti Artist Caught in the Act, Science, Vol. 315 (2007), p. 815 (supporting online material, table S1)
  5. Classic Satellites of the Solar System. Observatorio ARVAL. Atjaunināts: 2007-09-28.
  6. [6] ^ Pēc Viljama Lassella ziņojuma Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, Vol. 8, No 3, pp.42-43 (jan 14, 1848)
  7. [7] ^ Pavadoņi, kas smagāki nekā Reja ir: Mēness, visi 4 Galileja pavadoņi, Titāns, Tritons, Titānija un Oberons. Skatīt JPLSSD.
  8. 8,0 8,1 Anderson, J. D.; Rappaport, N. J.; Giampieri, G.; et al. (2003). "Gravity field and interior structure of Rhea". Physics of the Earth and Planetary Interiors 136: 201—213. doi:10.1016/S0031-9201(03)00035-9.
  9. Precīzāk, 0,3911 ± 0,0045 kg m².
    Schubert, G.; Anderson, J. D.; Palguta, J.; Travis, B. J. (December 2006). "Internal Structure of Rhea and Enceladus". American Geophysical Union, Fall Meeting 2006, abstract #P31D-06 319: 1380. doi:10.1126/science.1151524. PMID 18323452.
  10. Anderson, J. D.; Schubert, J. (2007). "Saturn's satellite Rhea is a homogeneous mix of rock and ice". Geophysical Research Letters 34: L02202. doi:10.1029/2006GL028100.
  11. http://www.nasa.gov/mission_pages/cassini/media/rhea20080306.html NASA -- Saturn's Moon Rhea Also May Have Rings
  12. Jones, G. H.; et al. (2008-03-07). "The Dust Halo of Saturn's Largest Icy Moon, Rhea". Science (AAAS) 319 (5868): 1380—1384. doi:10.1126/science.1151524. PMID 18323452.
  13. Lakdawalla, E. (2008-03-06). A Ringed Moon of Saturn? Cassini Discovers Possible Rings at Rhea. The Planetary Society web site. Planetary Society. Atjaunināts: 2008-03-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]