Relāciju datu bāzes pārvaldības sistēma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Relāciju datu bāzu pārvaldības sistēma (RDBVS) ir datu bāzu pārvaldības sistēma (DBVS), kuras pamatā ir relāciju modelis , kuru ieviesa Edgars Franks Kods. Populārāko komerciālo un atvērtā koda datu bāzu pamatā pašlaik izmanto relāciju datu bāzes modeli.

Īsi definējot RDBVS - datu bāzu pārvaldības sistēma, kurā dati tiek glabāti tabulas formā, un arī datu savstarpējā saikne tiek glabāta tabulas formā.

Termina izmantošanas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. F. Kods iepazīstināja ar terminu "relācija" savā 1970. gadā publicētajā pētījumā "Datu relācijas modelis lielām, kopīgām datu krātuvēm" ("A Relational Model of Data for Large Shared Data Banks"). Viena no labākajām definīcijām, kas izskaidro kas ir relāciju datubāžu sistēma ir Kodda 12 likumi. Tomēr daudzi no agrajiem relāciju modeļa īstenojumiem neatbilda visiem Kodda likumiem, tāpēc terminu sāka lietot, lai aprakstītu plašāku datubāžu sistēmu kopu. Minimālās prasības sistēmai bija:

  • dati lietotājam tika attēloti kā relācija
  • piedāvāja relāciju operatorus, lai manipulētu datus tabulās

Pirmās sistēmas, kas bija samērā veiksmīgi īstenojušas relāciju modeli tika radītas Mičiganas Universitātē, Micro DBVS (1969), un IBM Lielbritānijas zinātnes centrā, IS1 (1970-1972) un tā pēctece PRTV (1973-1979). Pirmā pārdotā RDBVS sistēma bija Multics Relational Data Store (1978).

Viena no populārākajām definīcijām RDBMS ir produkts, kas piedāvā skatu uz apkopojumu rindās un kolonnās, pat ja netiek ievērota visa relācijas teorija . Ar šo definīciju RDBMS produkti parasti īstenoja dažus, bet ne visus no Koda 12 noteikumiem.

Savukārt, uz teorijas balstītie prāti apgalvo, ka, ja datu bāzē nav īstenojusi visus Koda noteikumus (jeb toreizējo izpratni par relāciju modeli, ko izsaka Kristofers Deits, Hjū Darvens un citi), tā nav relāciju datu bāze. Šis daudzo teorētiķu un citu Koda principu piekritēju viedoklis, varētu izslēgt lielāko daļu DBMVS no RDBVS vidus.

Tirgus struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Relāciju datubāžu sistēmas joprojām ir dominējošā izvēle gan transakciju, gan analītiskajās aplikācijās, jaunākās struktūras sistēmas sacenšās ar RDBPS datu glabātuvju aplikācijās.

Saskaņā ar pētījumu uzņēmuma Gartner datiem, pieci vadošie komerciālo datubāžu izstrādātāji pēc peļnas 2011. gadā bija Oracle (48.8%), IBM (20,2%), Microsoft (17.0%), SAP iekļaujot Sybase (4.6%) un Teradata (3.7%).[1]

Trīs izplatītākās open source datubāzes ir MySQL, PostgreSQL un SQLite. MariaDB ir ir nozīmīgs MySQL atzars, kurš izveidojās pēc tam, kad Oracle pārnēma savā paspārnē MySQL AB.

Saskaņā ar Gartner datiem 2008. gadā interneta lapas, kas izmantoja jebkādu datubāžu tehnoloģiju bija( katra lapa var izmantot arī vairākas tehnoloģijas):[2]

Saskaņā ar DB-Engines datiem, vispopulārākās datubāžu sistēmas ir Oracle, MySQL, Microsoft SQL Server, PostgreSQL and IBM DB2.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]