Arturs Rembo

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rembo)
Rembo 17 gadu vecumā

Žans Nikolā Arturs Rembo (franču: Jean Nicolas Arthur Rimbaud, dzimis 1854. gada 20. oktobrī Šarlevijā, miris 1891. gada 10. novembrī Marseļā) bija franču dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rembo tēvs bija kājinieku kapteinis Francijas armijā, māte dzimusi zemnieku ģimenē. Tēvs pametis ģimeni, kad Rembo bijis sešus gadus vecs. Rembo bijis viens brālis un divas māsas, māte bērnus audzinājusi stingrā reliģiozā gaisotnē. Rakstīt dzeju Rembo sācis, vēl mācoties skolā, skolotāja Žorža Izambāra ietekmē.

Sākoties Francijas—Vācijas karam (1870—71), Rembo iestājās Nacionālajā gvardē. Pēc kara viņš devās uz Parīzi. 17 gadu vecumā viņš iepazinās ar Polu Verlēnu, kas viņu bija ielūdzis uz Parīzi pēc tam, kad Rembo viņam bija nosūtījis savu darbu paraugus. Parīzē Rembo piedalījās arī Parīzes Komūnā (1871). 1872. gadā Rembo kopā ar Verlēnu (ar kuru viņam bija homoseksuālas attiecības) apmeklēja Londonu, pēc tam ilgi uzturējās Beļģijā. Rembo daudz eksperimentēja ar psihotropām vielām un absintu. 1873. gadā, kad viņi uzturējās Briselē, Rembo bija stingri nolēmis atgriezties Parīzē, Verlēns, piedzēries un saniknots, strīda laikā mēģināja Rembo nošaut (pēc šī notikuma Verlēns divus gadus pavadīja ieslodzījumā). Rembo atgriezās Šarlevijā.

1874. gadā Rembo kopā ar dzejnieku Žermēnu Nuvo devās uz Londonu. 1875. gadā, pārtraucis rakstīšanu, Rembo ceļoja pa Eiropu — galvenokārt kājām. 1876. gada vasarā viņš brīvprātīgi iestājās Nīderlandes armijā, lai par brīvu nokļūtu Javas salā Indonēzijā, taču pēc neilga laika dezertēja un ar kuģi atgriezās Francijā. 1880. gadā Rembo apmetās Adenā (mūsdienu Jemenā), bet 1884. gadā kļuva par tirgoni Hararā (mūsdienu Etiopijā).

Slimības dēļ viņš 1891. gada maijā atgriezās Francijā, 27. maijā viņam tika amputēta kāja. Rembo nomira 37 gadu vecumā 1891. gada 10. jūnijā Marseļā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]