Renault F1

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Renault
Logo Renault ING.gif
Pilns nosaukums Lotus Renault GP
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Bāze Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Enstona, Apvienotā Karaliste
Komandas direktors (-i) Valsts karogs: Francija Ēriks Buljē
Tehniskais direktors (-i) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džeimss Elisons
Piloti 9. Valsts karogs: Polija Roberts Kubica
10. Valsts karogs: Krievija Vitālijs Petrovs
Testpiloti Valsts karogs: Čehija Jans Harouzs
Valsts karogs: Francija Romēns Grožāns
Valsts karogs: Brazīlija Bruno Senna
Valsts karogs: Malaizija Fairuzs Fauzi
Valsts karogs: Ķīna Hopins Tungs
Šasija R31
Dzinējs Renault RS27-2011
Riepas Pirelli
Formula 1 statistika
Debija 1977. gada Lielbritānijas Grand Prix
Pēdējā sacīkste 2011. gada Brazīlijas Grand Prix
Aizvadītās sacīkstes 304
Konstruktoru kausi 2 (2005, 2006)
Čempiona tituli 2 (2005, 2006)
Uzvaras 35
Pole position¹ 51
Ātrākie apļi 31
2011. gada pozīcija 5. (73 punkti)
 ¹ pirmās starta vietas

Renault F1 ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kura pieder Renault automašīnu koncernam. Šobrīdējā Renault komanda tika izveidota 2002. gadā uz Benetton komandas bāzes.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

F1 komanda (1977—1985)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

D. Vorviks ar Renault 1984. gadā

Renault F1 ienāca 1977. gada sezonas beigās, piedaloties piecās sacīkstēs ar Žanu Pjēru Žabuiju pie vienīgās formulas stūres. Formula izrādījās ļoti neizturīga pirmajās sacīkstēs, tāpēc komandu iesauca par "dzeltenajām tējkannām". Nākamais gads nebija īpaši labāks, jo četras sacīkstes pēc kārtas Žabuija Renault bija spiests nobraukt malā ar nodegušu dzinēju. Sezonas beigās parādījās uzlabojuma pazīmes — divas reizes Žans Pjērs spēja kvalificēties trešajā vietā. Votkinsglenā tika izcīnīta 4. vieta. 1979. gadā tika izmantoti divi piloti un par Žabuija komandas biedru kļuva viņa tautietis Renē Arnū. Komanda turpināja uzrādīt zemus rezultātus, tomēr Žabuijam izdevās izcīnīt vienu pole-position. Komandas un abu pilotu mājas trasē, Dižonā, Francijas Grand Prix izcīņā notika neticamais: abi piloti ieņēma pirmo starta rindu, Žabuijs izcīnīja uzvaru, bet Arnū finišēja trešais. Arnū vēl sezonas gaitā divas reizes kāpa uz goda pjedestāla otrā augstākā pakāpiena: Lielbritānijas un ASV Grand Prix.

Nākamajā sezonā abi piloti nemainīja komandu. Arnū izcīnīja uzvaras sezonas sākumā, Brazīlijas Grand Prix un Dienvidāfrikas Grand Prix, bet Žabuijs izcīnīja uzvaru Austrijā. Ž. P. Žabuijs beidza karjeru pēc smagas avārijas sezonas beigās, tāpēc komanda parakstīja līgumu ar bijušo McLaren pilotu Alēnu Prostu. Savā pirmajā sezonā franču komandā viņš izcīnīja trīs uzvaras, tikmēr Arnū labākais rezultāts bija otrā vieta. 1982. gads bija pēdējais, kad komandā brauca tikai francūži. Gan Prosts, gan Arnū izcīnīja pa divām uzvarām. Renē Arnū devās uz Ferrari, kamēr Alēnam Prostam komandā piebiedrojās amerikānis Edijs Čīvers. Viņa otrā vieta Kanādā un trešās vietas Francijas, Beļģijas un Itālijas Grand Prix nešķita nemaz tik labi sasniegumi pateicoties Prosta četrām uzvarām. Prosta uzvara Austrijā izrādījās pēdējā komandas toreizējā inkarnācijā.

1984. gads iesākās ar abu braucēju nomaiņu, jo Alēns Prosts pameta komandu, bet līgums ar E. Čīveru netika pagarināts. Tādējādi pie Renault stūres sēdās Patriks Tambejs un Dereks Vorviks. Viņiem vairs tik ļoti neveicās un trīs otrās vietas bija labākais, uz ko viņi bija spējīgi. Sezonas pēdējā sacīkstē piedalījās trīs Renault piloti — pēdējās sacensībās piedalījās arī Filips Straifs. Piloti netika nomainīti 1985. gadā, taču rezultāti pasliktinājās. Tambeja izcīnītās trešās vietas sezonas sākumā bija komandas labākie sasniegumi tosezon. Jau atkal vienu sacīksti komanda brauca ar trim pilotiem: Vācijā piedalījās Fransuā Eno. Tā bija komandas pēdējā sacīkste uz ilgu laiku, jo Renault koncerna vadība negribēja sponsorēt veselu komandu.

Dzinēju piegātājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Renault dzinēju aprīkotais Williams, 1989. gads

Renault prombūtnes laikā no F1 tā piegādāja dzinējus citām komandām no 1989. līdz 2001. gadam, bet atsāka to darīt 2007. gadā. Pirmā komanda, ar kuru tika noslēgts piegādes līgums bija Williams. Sestajā sacīkstē viņiem jau bija pirmā uzvara; to nodrošināja Tjerī Butsēns. Vēl viena uzvara tika izcīnīta sezonas pēdējā sacīkstē, un atkal uzvarētājs bija Butsēns. Nekas īpaši nemainījās turpmākos divus gadus, līdz 1992. gadā britu komanda uzbūvēja čempionātu uzvarošu formulu, uzvarot pusi no sacīkstēm. Williams vēl uzlaboja sniegumu 1993. gadā un atkal izcīnīja abus galvenos titulus. Nākamā sezona bija vienīgā tuvākajos gados, kad ar Renault apgādātās komandas pilots neizcīnīja titulu. Airtons Senna gāja bojā Sanmarīno Grand Prix, bet Deimons Hils zaudēja cīņu par titulu pēdējā sacīkstē.

Nākamajā gadā arī Benetton sāka izmantot Renault dzinējus un Mihaels Šūmahers izcīnīja savu otro titulu. Turpmākās divas sezonas Renault apgādāto komandu piloti atkal izcīnīja titulus — 1996. gadā tas bija Hils, bet 1997. gadā — Žaks Vilnēvs. Vēlāk vārds Renault izzuda no F1 aprites, jo tika dzinējiem tika izmantoti citi nosaukumi: Playlife (Benetton), Mecachrome (Williams) un Supertec (Williams, Arrows un BAR). 2002. gadā vienīgā komanda, kura izmantoja Renault dzinējus bija pati Renault, bet 2007. gadā viņiem pievienojās Red Bull Racing.

F1 komanda (2001—pašlaik)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dž. Fizikella ar Renault 2007. gadā

2000. gada 16. martā tika paziņots par to, ka Benetton komanda par 120 miljoniem dolāru nonāk Renault īpašumā. Komanda lietoja veco Benetton nosaukumu 2000. un 2001. gada sezonās, bet 2002. gada komandu sarakstā varēja pamanīt arī Renault nosaukumu. Komanda savā pirmajā sezonā kopš atgriešanās izcīnīja 23 punktus un ceturto vietu, atpaliekot tikai no "lielā trijnieka": Ferrari, Williams un McLaren. Lai arī Džensons Batons pārspēja komandas biedru Jarno Trulli, viņš devās uz BAR komandu, tāpēc pamatsastāvā tika jaunais spānis Fernando Alonso.

2003. gada Ungārijas Grand Prix tika izcīnīta viņa pirmā uzvara. 2004. gadā komanda visus pārsteidza būdami patiesi pretendenti uz otro vietu čempionātā. Trulli pārspēja savu bijušo komandas biedru Batonu Monako Grand Prix, tā bija viņa pirmā uzvara. Ja būtu uzvarējis Batons, tad arī viņam tā būtu pirmā uzvara. Trulli devās uz Toyota vēl sezonu nepabeidzis. Par viņa aizvietotāju tika izvēlēts kanādietis Žaks Vilnēvs, kurš septiņus gadus iepriekš izcīnīja titulu ar Williams komandas formulu, kura tika apgādāta ar Renault dzinējiem. Itālis Džankarlo Fizikella ieņēma Trulli atbrīvoto vietu 2005. gadā. Daudzi viņu uzskatīja par labu pilotu, kurš visu karjeru ir braucis vājās formulās. Viņš spēja izcīnīt uzvaru pirmajā sacīkstē, taču čempionātā viņam drīz vien priekšā aizsteidzās komandas biedrs Alonso, kurš arī izcīnīja titulu. Komanda bija arī konstruktoru kausa čempione. Nākamajā sezonā atkārtojās tas pats, taču 2007. gadā Alonso devās uz McLaren, tāpēc viņa vietā kopš tā laika Heiki Kovalainens. Sakarā ar tabakas reklāmu aizliegumiem komandu vairs nesponsorēja Mild Seven, bet gan ING. Labākais rezultāts 2007. gadā bija Heiki Kovalainena otrā vieta Japānā.

N. A. Pikē ar Renault 2009. gadā

2007. gada 10. decembrī tika paziņoti 2008. gada piloti: Nelsinju Pikē un Alonso. Par testpilotu kļuva Romēns Grožāns. Vēlāk par testpilotiem kļuva arī Lukašs di Grasi un Sakons Jamamoto. Sezonas vidū, Vācijas Grand Prix, Pikē pēc ilgas neveiksmju sērijas izcīnīja 2. vietu, savukārt Alonso uzvarēja Singapūras Grand Prix. Japānas Grand Prix Alonso atkal uzvarēja, savukārt Pikē ierindojās 5. vietā, palielinot pārsvaru komandu kopvērtējumā pār Toyota. Sezonas pēdējā sacīkstē Alonso finišēja otrais. Ungārijas Grand Prix Alonso ieguva pole-position, tomēr sacīkstes gaitā viņam kādā pitstopā netika kārtīgi pieskrūvēts ritenis un viņš izstājās no sacīkstes. Par riteņa nekārtīgu pieskrūvēšanu komandu izslēdza no Eiropas Grand Prix. Savukārt 2009. gada 3. augustā Pikē pameta komandu pēc vājas pirmās sezonas puses, kurā viņš neguva punktus. Vēlāk Renault komandai tika atļauta dalība Eiropas Grand Prix un par Pikē aizvietotāju tika nosaukts testpilots Romēns Grožāns.

Neilgi pēc Pikē atlaišanas brazīlietis paziņoja, ka Renault likuši viņam pērnā gada Singapūras Grand Prix apzināti avarēt. Tika ierosināta izmeklēšana. Neilgi pirms tiesas sēdes no komandas tika atlaisti Flavio Briatore un Pets Saimondss. Komandai tika piespriests nosacīta diskvalifikācija uz diviem gadiem. Dažas dienas pēc sēdes par jauno komandas vadītāju kļuva Bobs Bells, bet viņu drīz pēc tam aizvietoja Ēriks Buljē. Komandu skandāla dēļ pameta vairāki sponsori.

Sākot ar 2010. gadu komandā brauc Roberts Kubica un Vitālijs Petrovs.

Sporta tituli
Priekštecis:
Valsts karogs: Itālija Ferrari
Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji
20052006
Pēctecis:
Valsts karogs: Itālija Ferrari