Rencēnu pagasts
| Rencēnu pagasts | |
|---|---|
| Novads: | Burtnieku novads |
| Centrs: | Rencēni |
| Platība: | 158,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1660[1] |
| Blīvums: | 10.4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1819. gadā |
Rencēnu pagasts ir viena no Burtnieku novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Ēveles, Valmieras un Burtnieku pagastiem, Naukšēnu novada un Rūjienas novada Jeru pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni (pagasta centrs), Lizdēni, Buka, Sauļi, Rencēnmuiža, Baloži.
Satura rādītājs |
Daba[izmainīt šo sadaļu]
Atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā. Augstākā vieta pagastā (91,2 m vjl) tā austrumu daļā pie «Veclietņiem».
Upes[izmainīt šo sadaļu]
Ezeri un ūdenskrātuves[izmainīt šo sadaļu]
- Timbas ezers (5,4 ha)
Pagastā uz nelielajām upītēm izveidotas vairākas ūdenskrātuves, tai skaitā Rencēnmuižas dzirnavezers.
Mitrāji[izmainīt šo sadaļu]
Pagastā atrodas vērtīgas pārplūstošās pļavas - Sedas palienes pļavas (215 ha). Bez tam ir arī vairāki purvi:
- Mareņu-Kārēnu purvs (260 ha)
- Tautupurvs (142 ha)
- Vildēnu-Brožēnu purvs (120 ha)
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Rencēni rakstos pirmo reizi minēti 1586. gadā. Rencēnu pagasts izveidots 1819. gadā no Dukuru muižas novada. 1896. gadā tam pievienoja Baložu pagastu, 1899. gadā - Lizdēnu pagastu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lizdēnu muižā saimniekoja Haralds Loudons, kas pētīja putnu pavasara migrāciju, pirmais sāka putnu gredzenošanu un Latvijas putnu sistematizēšanu. Savā muižā viņš izveidoja milzīgu ornitoloģisko kolekciju.
1935. gadā pagasta platība bija 137,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Rencēnu, Lizdēnu un Saulīšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Rencēnu ciemam pievienoja Sauliešu ciemu, 1954. gadā - Lizdēnu ciemu, 1963. gadā - daļu Valmieras ciema, 1981. gadā - daļu Jērcēnu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] Rencēnu pagasta padomes priekšsēdētājs no 1997. līdz 2009. gadam bija Kārlis Sedvalds. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Burtnieku novadā.
Kultūra, medicīna[izmainīt šo sadaļu]
Valsts nozīmes vēstures piemineklis Rencēnu pagastā ir Emīla Meldera dzimtās mājas “Speļģi”. Arheoloģijas piemineklis pagastā ir Lapaiņu pēdakmens. Interesanti arhitektūras, arheoloģijas un vēstures objekti ir Rencēnu zirga pasta stacija ar verstes stabu, Sīleņu dzīvojamā rija, Rencēnmuižas pils apbūves komplekss, Sauļu muižas kungu māja, Rencēnu laukakmens (31 m3) un Ābeļu laukakmens (37 m3).
Rencēnu pagasta kultūras namā darbojas folkloras kopa “Rota”, vokālais ansamblis “Noskaņa”, vidējās paaudzes deju kopa, bērnu deju un dramatiskais pulciņš, Dāmu klubiņš, dziesmu draugu kopa “Dedzieda”. Pagastā ir divas bibliotēkas — Rencēnos un Lizdēnos, doktorāts un aptieka.[3]
Izglītība un sociālā palīdzība[izmainīt šo sadaļu]
Rencēnu pagastā ir divas skolas — Rencēnu pamatskola un Lizdēnu alternatīvā Valdorfa skola. Valmieras rajona Rencēnu pagastā darbojas Aktīvais sabiedriskais CAMPHILL ciemata fonds “Rožkalni”, nodrošinot dzīves, darba un kultūras apstākļus pieaugušajiem: ar garīgu atpalicību un intelektuālās attīstības traucējumiem sirgstošiem cilvēkiem.[3]
Uzņēmējdarbība[izmainīt šo sadaļu]
Kopš 2000. gada pagastā uzņēmumā VARIS Toys tiek ražotas koka rotaļlietas. Visi produkti tiek pārdoti ar preču zīmi VARIS. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1988. gadā. Toreiz tika nodibināts uzņēmums "Saime", kas nodarbojās ar dažādu koka izstrādājumu ražošanu (ēvelēti dēļi, mēbeļu sagataves un masīvkoka mēbeles), kas bija paredzētas eksportēšanai uz Dāniju, Vāciju un Somiju. 2000. gadā šis uzņēmums mainīja savu produkciju un arī nosaukumu.[4]
Novadnieki[izmainīt šo sadaļu]
- Georgs Apinis (1859—1920), latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks, Valmieras pilsētas galva (no 1906).
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ 3,0 3,1 Valmieras rajons
- ↑ varis.lv
|
|||||