Repelenti

Vikipēdijas lapa

Repelenti (no latīņu: repellens — 'atbaidošs', 'atgrūdošs') ir dabīgas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto galvenokārt asinssūcēju divspārņu un ērču atbaidīšanai no cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Repelenti var būt kā augu vai dzīvnieku dabasvielas (piemēram, vaivariņi un purvmirtes), tā arī sintētiskas vielas un preparāti (piemēram, naftalīns vai dimetilftalāts). Sintētiskās vielas mēdz būt efektīvākas un darbojas ilgāk. Tos gatavo šķīdumu, aerosolu, emulsiju un ziežu veidā. Repelentu iedarbība ir īslaicīga. Repelentu ražošanā plaši izmanto dimetilftalātu, dibutilftalātu, dietiltoluamīdu, kā arī spirtus, aldehīdus un ēteriskās eļļas. Repelenti var pasargāt cilvēku no inficēšanās ar Laimas slimību, malāriju, buboņu mēri u. c. slimībām.[1]

Repelenti, atšķirībā no insekticīdiem, kukaiņus nenogalina, bet tikai atbaida.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga : Zāļu infocentrs, 2002. ISBN 9984193313.