Monzunda arhipelāgs

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Rietumigaunijas arhipelāgs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Monzunda arhipelāgs
Lääne-Eesti saarestik
Hījumā dienvidaustrumi
Ģeogrāfija
Moonsund Archipelago locator map.svg
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 58°03′00″N 23°00′00″E / 58.05000°N 23.00000°E / 58.05000; 23.00000Koordinātas: 58°03′00″N 23°00′00″E / 58.05000°N 23.00000°E / 58.05000; 23.00000
Galvenās salas Sāmsala, Hījumā, Vormsi, Muhu
Platība 3933 km²
Garums 147 km
Augstākais kalns Tornimegi
68 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāremā, Hījumā, Lēne
Lielākā pilsēta Kuresāre
Demogrāfija
Iedzīvotāji 46 000 (2003)
Pamatiedzīvotāji igauņi, zviedri

Monzunda arhipelāgs (vācu: Moonsund-Inseln), arī Rietumigaunijas arhipelāgs (igauņu: Lääne-Eesti saarestik),[1] ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā. Visas salas pieder Igaunijai. Tiek lēsts, ka arhipelāgā ir ap 500 salu, no kurām vairākums ir mazas vai ļoti mazas. Apdzīvotas ir 9—10 salas. No kontinenta atdala Sūrveina un Vozi šaurumi austrumos un Irbes šaurums dienvidrietumos. Arhipelāgs no pārējās jūras akvatorijas atdala Rīgas jūras līci. Salu kopējā platība ir 3933 km² un kopējais iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 46 000.[2] Lielākās arhipelāga salas ir Sāmsala, Hījumā, Vormsi un Muhu, kas izvietojušās ap Veinameri (Monzunda) šaurumu.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinājumā ar pārējo Igauniju, arhipelāgā klimats ir salīdzinoši maigāks un siltāks. Salās augsne nav auglīga, kaļķaina, daudz akmeņu. Arhipelāga salās aug priežu meži (izņēmums ir Abruka, kur aug krāšņs platlapju mežs), kadiķu audzes, ir pat mazauglīgi, tuksnesīgi klajumi — alvari.

Salas veidojušās, jūras gultnei paceļoties pēc pēdējā ledus laikmeta. Zemes garozas celšanās šeit vēl turpinās un vietām salas veidojas samērā ātri. Piemēram, Vilsandi sala pie Sāmsalas izveidojusies pēdējo 350 gadu laikā.

Jūras viļņu iedarbībā vietām izveidojušās krāšņas kaļķakmens klintis. Augstākās krastu klintis atrodas Sāmsalas ziemeļu piekrastē — 21 m augstā Pangas klints.

Izolētās salas palīdzējušas izveidoties savdabīgai kultūrai un tradīcijām. Daudzās salās (Vormsi, Muhu, arī netālā Roņu sala) līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt zviedri — tuvojoties otrā pasaules kara beigām zviedri evakuējās uz Zviedriju. Arī igauņu apdzīvotajām salām raksturīga kultūras un tradīciju savdabība.

Pateicoties izolācijai maz ietekmēta arī salu vide. Salās izveidots Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts, Vilsandi nacionālais parks un citas dabas aizsargājamās teritorijas, kuru uzdevums ir saglabāt salu izcilo dabas daudzveidību nākamajām paaudzēm.

Salas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

un aptuveni 500 mazākas salas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The islands in the Väinameri Sea and the Gulf of Riga, estonica.org (angliski)
  2. "Autorite kollektiiv". EE 12 [Eesti A-Ü] 2003. gads. Tallina, Igaunijas Enciklopēdiju izdevniecība. 308. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]