Rietumu krūmu sīlis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rietumu krūmu sīlis
Aphelocoma californica (Vigors, 1839)
Iekšzemes krūmu sīlis (Aphelocoma (californica) woodhouseii)
Iekšzemes krūmu sīlis
(Aphelocoma (californica) woodhouseii)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Krūmu sīļi (Aphelocoma)
Suga Rietumu krūmu sīlis (Aphelocoma californica)

Rietumu krūmu sīlis jeb Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Rietumu krūmu sīļa izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumu pusi, sākot ar Vašingtonas štata dienvidiem un beidzot ar Teksasas un Meksikas centrālo daļu.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu krūmu sīlis lidojumā
Rietumu krūmu sīlis viegli pierod pie cilvēku klātbūtnes

Rietumu krūmu sīlis ir vidēji liels putns, tā ķermeņa garums, ieskaitot asti, ir 27 - 31 cm, spārnu platums 39 cm, svars 80 g. Apspalvojums ķermenim ir zils ar pelēku. Tā galva, kakla mugurpuse, spārni un aste ir zili, bet mugura ir brūnganpelēka vai pelēka, pavēdere un rīkles daļa pelēka vai balta.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši savam nosaukumam rietumu krūmu sīlis, izvēloties dzīves vietu, priekšroku dod zemiem krūmiem un kadiķiem, bet tas dzīvo arī priežu un ozolu mežos un mūžzaļo mežu malās. Rietumu krūmu sīlis ir bieži sastopams arī apdzīvoto vietu dārzos un parkos. Attiecībā pret citām putnu sugām rietumu krūmu sīlis ir diezgan agresīvs un nesaticīgs.

Inteliģence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši, ka rietumu krūmu sīlis ir viens no inteliģentākajiem vārnu dzimtas putniem. Tā smadzeņu īpatsvars, salīdzinot ar ķermeņa masu, ir vienāds ar šimpanzēm un vaļiem. Tas ir vienīgais dzīvnieks ārpus primātu kārtas, kas plāno uz priekšu nākotni.[1] Tas spēj atcerēties vairāk kā 200 barības slēptuves, kā arī to, kāda barība kurā slēptuvē ir noglabāta un cik daudz barības slēptuvē glabājas.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu krūmu sīļa iecienīta barība ir zīles

Rietumu krūmu sīlis barojoties turas kopā pa pāriem vai nelielās ģimenes grupās. Tas ir visēdājs un barojas ar maziem dzīvniekiem, kā vardēm, ķirzakām, olām, putnēniem, kukaiņiem, graudiem, riekstiem, zīlēm, ogām un augļiem. Reizēm rietumu krūmu sīli var novērot uz melnastes brieža (Odocoileus hemionus) muguras, kur tas pārmeklē brieža spalvu un izlasa ērces un citus parazītus. Briedis ir apmierināts ar kažoka pārmeklēšanu, ļaujot pārmeklēt arī ausis. Rietumu krūmu sīlis viegli pierod ēst barību, piemēram, zemesriekstus no cilvēku rokām.

Barības slēptuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā daudzi citi vārnu dzimtas putni rietumu krūmu sīlis veido barības krātuves. Sīlis ļoti labi atceras savas krātuves un spēj lielāko daļu no tām atrast arī pēc ilgāka laika.[2] Vācot un slēpjot barību, rietumu krūmu sīlis demonstrē izcilas spējas plānošanā un slēptuves apjoma analīzē, kā arī spējā kombinēt dažāda veida barības slēptuves.[3] Tas ne tikai veido slēptuves un tās atceras, bet arī izspiego kaimiņus un atceras to izveidotās slēptuves. Vēlāk pie pirmās izdevības barība tiek nozagta. Barība tiek zagta ne tikai no sugas brāļiem, rietumu krūmu sīlis izmanto arī zīļu dzeņa (Melanerpes formicivorus) un Klarka riekstroža (Nucifraga columbiana) krātuves. Lai aizsargātu savas slēptuves no iespējamiem "zagļiem", krūmu sīlis izmanto dažādas viltības, pirms tas noslēpj savu guvumu, sīlis pārbauda, vai neviens viņam neseko un viņu nenovēro.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunajiem putniem galva ir pelēka nevis zila kā pieaugušajiem rietumu krūmu sīļiem

Rietumu krūmu sīlis ligzdas ierīko krūmos vai kokos. Tās ir novietotas salīdzinošiu zemu, 1 - 10 metrus no zemes. Kamēr mātīte būvē ligzdu, tēviņš to apsargā. Ligzda ir rūpīgi vīta un stingra. Tās diametrs ir 33 - 58 cm. Ligzdu rietumu krūmu sīlis būvē no zariem, sūnām, sausiem zāļu stiebriem, bet iešpuse izklāta ar saknīšu un vilnas pinumu. Dējumā ir 4 - 6 olas. Olu krāsa var būt divējāda: gaiši zaļas ar olīvzaļiem raibumiņiem un gaiši pelēkas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Olas perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 16 dienas, bet jaunie putni izlido no ligzdas pēc 18 dienām.

Rietumu krūmu sīlis dzīvo apmēram 9 gadus. Garākais zināmais rietumu krūmu sīļa mūžs ir bijis 15,75 gadus.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu krūmu sīlim izšķir 3 diezgan atšķirīgas pasugas. Iespējams, ka tās ir 3 dažādas sugas. Ir zinātnieki, kas ir par to pārliecināti un sistematizē tās kā atšķirīgas sugas. Katrai no šīm 3 grupām ir vairākas pasugas. Kādreiz arī Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) tika sistematizēts kā rietumu krūmu sīļa pasuga.[5]

Trīs diskutablās pasugas ir:

  • Dienvidmeksikas krūmu sīlis (Aphelocoma (californica) sumichrasti);
  • Iekšzemes krūmu sīlis (Aphelocoma (californica) woodhouseii)
  • Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma (californica) californica);

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Correia et al, 2007. Western Scrub-Jays Anticipate Future Needs Independently of Their Current Motivational Stat
  2. Clayton, N. S., Bussey, T. J. & Dickinson, A. (2003). Can animals recall the past and plan for the future? Nature Reviews Neuroscience 4, 685-691
  3. Raby, C. R.; D. M. Alexis, A. Dickinson and N. S. Clayton (22 February 2007). "Planning for the future by western scrub-jays" Nature 445 (7130): 919–921.
  4. Phil Trans Roy Soc Lond; Dally, J. M., Emery, N. J. & Clayton, N. S. (2006). Food-caching western scrub-jays keep track of who was watching when. Science 312, 1662-1665
  5. A fossil scrub-jay supports a recent systematic decision

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]