Rihards Kozlovskis

Vikipēdijas lapa
Rihards Kozlovskis
Rihards Kozlovskis 2019. gadā
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Linda Mūrniece
Pēctecis Sandis Ģirģens
Amata sākums
2023. gada 15. septembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Māris Kučinskis
14. Saeimas deputāts
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2023. gada 20. septembris
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2019. gada 7. februāris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1969. gada 26. maijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija jurists
Augstskola

Rihards Kozlovskis (dzimis 1969. gada 26. maijā Rīgā)[1] ir latviešu jurists, iekšlietu un apsardzes darbinieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs. Pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš bijis "Reformu partijas" biedrs, bija arī partijas valdes loceklis.[2] Ievēlēts 14. Saeimā, bijis arī divu iepriekšjo Saeimas sasaukumu deputāts.

Saņēmis Viestura ordeni.[3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 69. vidusskolā (pirmās desmit klases), kur mācījies no 1976. līdz 1986. gadam, un Murjāņu sporta internātskolas Dubultu filiālē, ko absolvējis 1987. gadā. Laikā no 1987. līdz 1993. gadam studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur kļuvis par sporta pedagogu, tāpat no 1995. līdz 2005. gadam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gada februārī uzsācis darba gaitas Iekšlietu ministrijas pirmajā policijas bataljonā, kur bijis jaunākais inspektors, inspektora darbu beidzis jau tā paša gada maijā. 1991. gadā kļuva par inspektoru Valdības apsardzes dienestā (līdz 1993. gadam). No 1994. līdz 1996. gadam pildījis vecākā inspektora amata pienākumus Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā. 1996. gadā sāka strādāt Drošības policijā, kur līdz 2005. gadam R. Kozlovskis bija policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, policijas pulkvežleitnants. Pēc tam strādājis Aizsardzības ministrijā par padomnieku (2005—2007), vadījis NATO valstu un valdības vadītāju Rīgas sanāksmes organizācijas biroja Drošības pasākumu sagatavošanas un norises koordinācijas nodaļu. Vēlāk bijis jurists uzņēmumā BBF Consulting (2007—2011).

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā R. Kozlovskis kandidēja no Zatlera Reformu partijas 11. Saeimas vēlēšanās Vidzemes apgabalā, taču netika ievēlēts. 2011. gada 25. oktobrī viņš kļuva par iekšlietu ministru Valda Dombrovska valdībā.[4] Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".[5]

2014. gadā ticis ievēlēts 12. Saeimā. Iekšlietu ministra amatu saglabājis arī L. Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska valdībā. L. Straujumas valdības beigu posmā, amatus apvienojot, pildīja arī satiksmes ministra pienākumus.

2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī kļuva par Saeimas deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra Edgara Rinkēviča vietā. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.

2023. gada 15. septembrī ievēlēts par iekšlietu ministru Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par drošību tiem, kas rūpējas par citu drošību». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  2. Rihards Kozlovskis[novecojusi saite]
  3. «Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
  4. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
  5. ««Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Linda Mūrniece
Latvijas iekšlietu ministrs
2011. gada 25. oktobris2019. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Sandis Ģirģens
Priekštecis:
Māris Kučinskis
Latvijas iekšlietu ministrs
2023. gada 15. septembrispašlaik
Pēctecis:
amatā