Rimberts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Svētais Rimberts (latīņu: Rimbertus, arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā - miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dati par Rimberta dzīvi visai trūcīgi. Viņa skolotājs bijis katoļu misijas vadītājs Skandināvijā un no 831. gada Hamburgas, bet no 845. gada arī Brēmenes arhibīskaps Anskars (arī Ansgars), ar kuru Rimberts iepazinās Turnholtas klosterī Flandrijā. Rimberts kļuva par viņa amata pēcteci un no 865. līdz 888. gadam ieņēma Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa amatu. Būdams arhibīskaps viņš rezidēja Brēmenē. Veica arī misijas darbu Dānijā un Zviedrijā. No karaļa Arnulfa ieguvis Brēmenei naudas kalšanas, tirgus un muitas privilēģijas. Saskaņā ar kāda garīdznieka no 888. līdz 909. gadam sarakstīto Rimberta dzīves aprakstu (Vita sancti Rimberti), domājams, ka viņš miris 888. gadā.

"Svētā Anskara dzīve"[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 876. gada kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sacerējis sava priekšgājēja dzīvesstāstu - Svētā Anskara dzīve (Vita sancti Anscarii), ko veltījis Korbijas klostera mūkiem. Blakus svēto dzīves aprakstiem raksturīgajiem brīnumu stāstiem, sapņiem un vīzijām darbs satur arī daudz vērtīgu ziņu par tā laika Ziemeļeiropu, tai skaitā arī par Baltiju. Vita sancti Anscarii ir pirmais Skandināvijas vēstures rakstu avots. Latvijas vēsturei īpaši nozīmīgi ir minētā sacerējuma XXX nodaļa, kurā aprakstīts dāņu iebrukums Kursā 853. gadā un zviedru karaļa Olava sirojums Kursā ap 854. vai 855. gadu. Vita sancti Anscarii ir pirmais viduslaiku avots, kurā atrodama pirmās hronoloģiski datējamās ziņas par Kursu, vārdā nosaukta kāda no senajām latviešu etniskajām vienībām - kurši (Chori), sniegtas ziņas par to, ka Kursa iedalīta 5 valstīs (civitates), kā arī pieminētas divas kuršu pilsētas (urbes) - Seeburg (latviešu literatūrā parasti Jūrpils vai Ezerpils, domājams tagadējā Grobiņa) un Apulia (Apole tagadējās Lietuvas teritorijā).

Hronikas izdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vita sancti Anscarii kopā ar Vita sancti Rimberti izdevis Georgs Vaics (Waitz) 1884. gadā sērijā Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum. Abi sacerējumi arī iespiesti zviedru avotu izdevumā Scriptores rerum Suecicarum II sējumā. Vita sancti Anscarii XXX nodaļa iespiesta - Latvijas vēstures avoti. 2.sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1937. 3.-5.lpp. Nr.5. XXX nodaļas tulkojums latviešu valodā publicēts - Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1937., Nr.1, 49.-51.lpp.; Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melnburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 15.-17.lpp.

Informācijas avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]