Riodežaneiro Metropolīta katedrāle

Vikipēdijas lapa
Metropolīta katedrāle Riodežaneiro
Metropolīta katedrāles interjers

Metropolīta katedrāle ir viena no retajām[nepieciešama atsauce] mūsdienu sakrālajām celtnēm Riodežaneiro. Metropolīta katedrāle celta laikā no 1964. līdz 1976. gadam. Tajā kā celtniecības materiāls izmantots betons, bet krāsainie logi ir darināti no plastmasas. Baznīca nosaukta Svētā Sebastjana vārdā.[1]

Svētais Sebastjans[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētais Sebastjans bija kristietis, romiešu gvardes kareivis, kurš atteicās kalpot imperatoram Diokletiānam, un par to valdnieks viņam piesprieda nāvessodu. Sebastjans tika piesiets pie koka un ar bultām apšaudīts tik ilgi, līdz šķita, ka viņš nogalināts. Naktī ieradās Irēna, kāda augsta ierēdņa atraitne, lai apglabātu līķi. Bet viņa atklāja, ka Sebastjans ir dzīvs, un pēc tam viņu kopa, līdz viņš pilnībā atveseļojās. Vēlāk, kad dievbijīgais kareivis joprojām negribēja atteikties no savas ticības, viņu nosita ar vālēm un iemeta galvenajā notekūdeņu kanālā. Kāda cita dievbijīga sieviete paslēpa līķi un apglabāja to pie kādas katakombas ieejas.[1]

Pilsētas aizbildnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētais Sebastjans ir piemērots aizbildnis šai pilsētai. Ciešanas, kas viņam bija jāpiedzīvo, nāvējošie sitieni un nāve mēslos un netīrumos it kā sasaucas milzīgajos nabadzīgo ļaužu kvartālos valdošo garu, ko raksturo vairāku simtu tūkstošu iedzīvotāju dzīve kūpošu atkritumu kaudžu vidū. Protams, Metropolīta katedrāles vadošie garīdznieki tādu Svētā Sebastjana lomu noliedz.[1]

Vai maijiem par godu?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metropolīta katedrāle, kuras arhitekts ir Lima Atiliu Korrea, atrodas lielā, apzaļumotā laukumā. Baznīca pēc savas formas līdzinās nošķeltam konusam. Katedrāles vadība augsti vērtē atzinumu, ka šī forma esot estētisks reveranss maiju tempļu ēkām. Diemžēl šis uzskats vairāku iemeslu dēļ ir apšaubāms. Maiju piramīdu plānojuma pamatā bija kvadrāts, turpretim Metropolīta katedrāles pamatā ir aplis. Maiji dzīvoja un dzīvo Meksikā, Hondurasā un Gvatemalā, tālu uz ziemeļiem no Brazīlijas un Riodežaneiro, turklāt tie ir spāņu koloniālie apgabali, kuros vēl mūsdienās runā spāņu valodā. Garīdznieku atzinuma rašanās pamatā droši vien bija oriģinalitātes meklējumi. Taču iespējams, ka tas bijis mēģinājums kaut nedaudz vērst par labu kristīgo konkistadoru asiņainos darbus.[1]

Baznīca 20 000 cilvēkiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metropolīta katedrāle ar saviem izmēriem ir piemērota vairāku miljonu pilsētas vajadzībām. Tās augstums ir 80 metri, bet diametrs- 106 metri. Pamata lielums ir 8000 kvadrātmetru, un telpā var satilpt divdesmit tūkstoši cilvēku, no kuriem pieci tūkstoši var atrast sev sēdvietu. Altāris atrodas precīzi katedrāles centrā. Četri milzīgie logi, kuri rotāti ar dažādām krāsainām figūrām, simbolizē svēto, katoļu un apustulisko baznīcu. Metropolīta katedrālei ir sava radiostacija, kas raida tikai garīga satura pārraides.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 100 Pasaules skaistākās katedrāles. Zvaigzne ABC. 2003. 207. lpp. ISBN 9984-36-105-5.