Ripidistveidīgās

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ripidistveidīgās
Ripidistveidīgā Ectosteorhachis nitidus.
Ripidistveidīgā Ectosteorhachis nitidus.
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomata)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Apakšklase Otiņspures (Crossopterygii)
Kārta Ripidistveidīgās (Rhipidistia)


Ripidistveidīgās (latīņu: Rhipidistia) ir izmirušu otiņspuru zivju kārta. Šīs kārtas pārstavji dzīvoja paleozoja ērā sākot ar apakšdevonu un izmira apakšējā permā.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislielākais ķermeņa augstums ir muguras vidusdaļā. Endokrānijs pārkaulojas pilnībā. Deguna dobumi var būt satuvināti un atdalīti ar plānu sieniņu, vai arī var būt atstumti ar starpdeguna apgabalu, kas ietver sevī dobumu. Etmoīda augslēju virsmas priekšpusē ir padziļinājums vai arī pāra bedrīte. Galvai no katras puses ir viena vai divas nāsis. Ir arī hoānas. Labi izteikts olfaktorais izaugums un crista suspendens. Augšžokļa loks pievienots pie endokrānija tieši vai arī ar hiomandibulare palīdzību (amfistīlija). Bazipterigoīdais izaugums ir labi attīstīts. Ir maxillaria un augslēju plātne. Suboperculum un ektopterigoīds ir labi attīstīti. Praeoperculum nav saaudzis ar citiem kauliem. Dentale ir garš; infradentālā sērija ir ar diviem speniale: angulare un supraangulare. Ir trīs zoboti koronoīdi. Zobi no ārpuses klāti ar gareniskām vadziņām, ar vienkāršiem vai sarežģītiem sieniņu locījumiem. Clavicula ar augšupejošu izaugumu. Ir interclavicula. Jūtīgie kanāli ir salīdzinoši šauri. Virsacu kanāls iet pa nasalia, frontale un dermosphenoticum. Var būt attīstīti mugurkaula skriemeļi. Aste bez vidējās papildus daivas. Spurām masīva, gaļīga pamatne, bieži to stari saīsināti. Zvīņas ieapaļas vai rombiskas. Zvīņās un segkaulos starp atsevišķām ādas zobiņu ģenerācijām ir kaula starpslānītis.

Izplatība.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau apakšdevonā kārta ir pārstāvēta ar dažādām grupām, acīmredzot piemērotām dzīvei dažāda veida ūdenstilpnēs. Plaušu attīstība ļāva tām dzīvot ūdenstilpnēs ar nelabvēlīgu skābekļa režīmu (trūdvielām bagātās, pūstošās ūdenstilpnēs), bet to izžūšanas gadījumos aizlīst uz citu ūdenstilpni. Līšanu atviegloja masīvās pāra spuras, kuras tika izmantotas arī rāpojot pa ūdenstilpnes grunti. Domājams ka no šīs grupas attīstījās primitīvie abinieki. Akmeņogļu periodā ripidistveidīgo zivju skaits un daudzveidība krasi samazinājās, bet perma sākumā tās izmira. Visdrīzāk tās tika izkonkurētas gan no abinieku, gan no vairāk attīstītāku zivju grupu puses.

Devona periodā ziedu laikos ripidistveidīgās zivis bija izplatītas visos kontinentos. Šī grupa bagātīgi pārstāvēta arī Latvijas devona nogulumos.