Roņu sala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Roņu sala
Viensēta Roņu salā
Roņu sala
Cyan pog.svg
Roņu sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Rīgas jūras līcis
Koordinātas 57°48′0″N 23°15′0″E / 57.80000°N 23.25000°E / 57.80000; 23.25000Koordinātas: 57°48′0″N 23°15′0″E / 57.80000°N 23.25000°E / 57.80000; 23.25000
Platība 11,9 km²
Garums 5.5 km
Platums 3.5 km
Augstākais kalns 29,6 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāres apriņķis
Lielākais ciems Ruhnu
Demogrāfija
Iedzīvotāji 125
Blīvums 10,5/km²
Pamatiedzīvotāji igauņi

Roņu sala vai Ruhnu (igauņu: Ruhnu, zviedru: Runö — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī. Sala ietilpst Sāres apriņķī. Roņu salas platība ir 11,9 km², tajā dzīvo ap 120 iedzīvotāju. Roņu sala ir viena no visizolētākajām apdzīvotajām vietām Eiropas Savienībā.[nepieciešama atsauce] Roņu salā no aizvēsturiskiem laikiem līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, pēc 2. pasaules kara to sāka apdzīvot igauņi.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies līča vidusdaļā Gretagrunda sēkļa ziemeļu daļā. Salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā — 37 km. Salas krastos vietām atsedzas devona smilšakmens. Daļu salas klāj priežu mežs, taču vētras tos ir jūtami postījušas.

Roņu salā reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords — 47 m/s.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roņu salas zviedru iedzīvotāji pirms Pirmā pasaules kara.

Senākie arheoloģisko izrakumu dati par cilvēku darbību salā ir no apmēram 5200. gadu p.m.ē., kad tajā dzīvojuši roņu mednieki. 1341. gadā Roņu sala pirmoreiz minēta vēstulē Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem. Uzskata, ka zviedri šeit ieradās 13. gadsimtā.

Līdz 1621. gadam Roņu sala piederēja Kurzemes bīskapijai, to pārvaldīja Ģipkas soģis. 1621. gadā Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā salu ieņēma zviedri un iecēla pārvaldnieku, kas pastāvīgi dzīvoja salā. Krimināllietas arī turpmāk izsprieda Kurzemes tiesa, bet draudzes mācītājs dzīvoja Ārlavā. 1644. gadā Roņu salā tika uzcelta luterāņu baznīca, kurā kalpoja zviedru mācītājs. 1660. gadā pēc Otrā Ziemeļu kara ("Olivas miera līgums") sala arī juridiski pārgāja Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Lielā Ziemeļu kara rezultātā sala nonāca Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvā. 1915.-1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja vācu armija.

1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai. 1919. gadā salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte. 1934. gadā Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi. 1943.-1944. gada augustā zviedri atstāja salu, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki, izņemot divas ģimenes.

No 1944. gada uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus. 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu. 1991. gadā pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - t.i. pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.

Iedzīvotāju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1624 - 120
  • 1782 - 249
  • 1842 - 389
  • 1938 - 282
  • 1947 - 180
  • 1966 - 213
  • 1979 - 52
  • 1991 - 56
  • 2008 - 64
  • 2014 - 125

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roņu salu ar pārējo pasauli saista galvenokārt avioreisi - ziemā reizi nedēļā ir lidojumi uz Pērnavu un Kuresāri, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.

Dabas un kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Roņu salas bāka - 1877. gadā celta metāla konstrukcijas bāka, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām;
  • Roņu salas vecā baznīca - unikāla koka celtne, celta, izmantojot strandējuša burinieka vraka kokmateriālus 1644. gadā

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]