Roņu sala

Roņu sala
Viensēta Roņu salā
Roņu sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Rīgas jūras līcis
Koordinātas	57°48′0″N 23°15′0″E
Platība	11,9 km²
Garums	5.5 km
Platums	3.5 km
Augstākais kalns	29,6 m
Administrācija
Igaunija
Apriņķis	Sāres apriņķis
Lielākais ciems	Ruhnu
Demogrāfija
Iedzīvotāji	125
Blīvums	10,5/km²
Pamatiedzīvotāji	igauņi

Roņu sala vai Ruhnu (igauņu: Ruhnu, zviedru: Runö — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī. Sala ietilpst Sāres apriņķī. Roņu salas platība ir 11,9 km², tajā dzīvo ap 120 iedzīvotāju. Roņu sala ir viena no visizolētākajām apdzīvotajām vietām Eiropas Savienībā.^{[nepieciešama atsauce]} Roņu salā no aizvēsturiskiem laikiem līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, pēc 2. pasaules kara to sāka apdzīvot igauņi.

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies līča vidusdaļā Gretagrunda sēkļa ziemeļu daļā. Salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā — 37 km. Salas krastos vietām atsedzas devona smilšakmens. Daļu salas klāj priežu mežs, taču vētras tos ir jūtami postījušas.

Roņu salā reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords — 47 m/s.^{[nepieciešama atsauce]}

Vēsture

• Apmēram 5200. gadu p.m.ē: senākie arheoloģisko izrakumu dati par cilvēku darbību salā, kad tajā dzīvojuši roņu mednieki.

Roņu salas karte (1798).

Roņu salas vecā baznīca

• 1341. gads: Roņu sala pirmoreiz minēta vēstulē Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem. Uzskata, ka zviedri šeit ieradās 13. gadsimtā. Līdz 1621. gadam Roņu sala piederēja Kurzemes bīskapijai, to pārvaldīja Ģipkas soģis.
• 1621. gads: Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā salu ieņēma zviedri un iecēla pārvaldnieku, kas pastāvīgi dzīvoja salā. Krimināllietas arī turpmāk izsprieda Kurzemes tiesa, bet draudzes mācītājs dzīvoja Ārlavā.
• 1644. gads: Roņu salā tika uzcelta luterāņu baznīca, kurā kalpoja zviedru mācītājs.
• 1660. gads: Pēc Otrā Ziemeļu kara ("Olivas miera līgums") sala arī juridiski pārgāja zviedru Vidzemes sastāvā.
• 1721.-1915. gads: Lielā Ziemeļu kara rezultātā sala nonāca Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvā.
• 1915.-1917. gads: Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja vācu armija.
• 1918. gads: Pēc Pirmā Pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai.
• 1919. gads: Salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte.
• 1934. gads: Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi.
• 1943.-1944. gada augusts: Zviedri atstāja salu, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki, izņemot divas ģimenes.
• no 1944. gada: uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus.
• 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu.
• 1991. gads: Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - t.i. pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.

Iedzīvotāju skaits

• 1624 - 120
• 1782 - 249
• 1842 - 389
• 1938 - 282
• 1947 - 180
• 1966 - 213
• 1979 - 52
• 1991 - 56
• 2008 - 64

Transports

Roņu salu ar pārējo pasauli saista galvenokārt avioreisi - ziemā reizi nedēļā ir lidojumi uz Pērnavu un Kuresāri, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.

Dabas un kultūras pieminekļi

Roņu salas bāka.

• Roņu salas bāka - 1877. gadā celta metāla konstrukcijas bāka, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām;
• Roņu salas vecā baznīca - unikāla koka celtne, celta, izmantojot strandējuša burinieka vraka kokmateriālus 1644. gadā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Roņu sala.
• Roņu sala
• Roņu salas baznīca
• Ar jahtu uz Roņu salu
• Ruhnu (1931)