Roņu sala

Roņu sala Ruhnu
Koordinātas	57°48'Z 23°15'A
Salu grupa	Rietumigaunijas arhipelāgs
Jūra, okeāns, ezers	Baltijas jūra
Valsts	Igaunija
Iedzīvotāju skaits	ap 70
Lielākā pilsēta, ciems	Ruhnu
Platība	11,9 km²
Augstākais punkts	29,6 m
Garums	5,5 km
Platums	3,5 km

Roņu sala (igauņu val. - Ruhnu, zviedriski - Runö - salas nosaukums tiek saistīts ar zviedru rūnām) ir sala Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kas pieder Igaunijai. Sala ietilpst Sāres apriņķī, ģeogrāfiski pieder Rietumigaunijas arhipelāgam. Roņu salas platība ir 11,9 km², tajā dzīvo mazāk kā 100 iedzīvotāju. Roņu sala ir viena no visizolētākajām apdzīvotajām vietām Eiropas Savienībā.

Roņu salā no aizvēsturiskiem laikiem līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, pēc padomju okupācijas to sāka apdzīvot igauņi.

Ģeogrāfija

Salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā - 37 km. Salas krastos vietām atsedzas devona smilšakmens. Daļu salas klāj priežu mežs, taču vētras tos ir jūtami postījušas.

Roņu salā reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords - 47 m/s.^{[nepieciešama atsauce]}

Vēsture

Roņu salas vecā baznīca

• Apmēram 5200. gadu p.m.ē: senākie arheoloģisko izrakumu dati par cilvēku darbību salā, kad tajā dzīvojuši roņu mednieki.
• 1341. gads: Roņu sala pirmoreiz minēta vēstulē Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem. Uzskata, ka zviedri šeit ieradās 13. gadsimtā. Līdz 1621. gadam Roņu sala piederēja Kurzemes bīskapijai, to pārvaldīja Ģipkas soģis.

• 1621. gads: Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā salu ieņēma zviedri un iecēla pārvaldnieku, kas pastāvīgi dzīvoja salā. Krimināllietas arī turpmāk izsprieda Kurzemes tiesa, bet draudzes mācītājs dzīvoja Ārlavā.
• 1644. gads: Roņu salā tika uzcelta luterāņu baznīca, kurā kalpoja zviedru mācītājs.

• 1660. gads: Pēc Otrā Ziemeļu kara ("Olivas miera līgums") sala arī juridiski pārgāja zviedru Vidzemes sastāvā.

Roņu salas karte (1798).

• 1721.-1915. gads: Lielā Ziemeļu kara rezultātā sala nonāca Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvā.

• 1915.-1917. gads: Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja vācu armija.
• 1918. gads: Pēc Pirmā Pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai.
• 1919. gads: Salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte.

• 1934. gads: Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi.
• 1943.-1944. gada augusts: Zviedri atstāja salu, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki izņemot divas ģimenes.

• no 1944. gada: uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus.
• 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu.

• 1991. gads: Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - t.i. pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.

Iedzīvotāju skaits

• 1624 - 120
• 1782 - 249
• 1842 - 389
• 1938 - 282
• 1947 - 180
• 1966 - 213
• 1979 - 52
• 1991 - 56
• 2008 - 64

Transports

Roņu salu ar pārējo pasauli saista galvenokārt avioreisi - ziemā reizi nedēļā ir lidojumi uz Pērnavu un Kuresāri, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.

Dabas un kultūras pieminekļi

Roņu salas bāka.

• Roņu salas bāka - 1877. gadā celta metāla konstrukcijas bāka, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām;
• Roņu salas vecā baznīca - unikāla koka celtne, celta, izmantojot strandējuša burinieka vraka kokmateriālus 1644. gadā

Ārējās saites

• Roņu sala
• Roņu salas baznīca

Video

• Ruhnu (1931)