Roberts Bērnss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Bērnss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Roberts Bērnss
Robert Burns
Roberts Bērnss
Personīgā informācija
Dzimis 1759. gada 25. janvārī
Eloveja, Ēršīra, Skotija, Lielbritānijas karaliste
(Ēra, Deinvidēršīra, Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1796. gada 21. jūlijā (37 gadi)
Danfrīsa, Danfrīsšīra, Skotija, Lielbritānijas karaliste
(Danfrīsa un Geloveja, Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Tautība skots
Paraksts Robert Burns Signature.svg
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda angļu valoda, skotu valoda
Literatūras virzieni romantisms
Slavenākie darbi Auld Lang Syne, Is There for Honest Poverty, Scots Wha Hae

Roberts Bērnss (angļu: Robert Burns; dzimis 1759. gada 25. janvārī, miris 1796. gada 21. jūlijā) bija skotu rakstnieks un dzejnieks, viens no romantisma aizsācējiem Lielbritānijā. Bērnsa darbi atstājuši lielu ietekmi arī uz liberālisma un sociālisma ideoloģiju attīstību. Bērnss tiek uzskatīts par Skotijas nacionālo dzejnieku, viņš ir arī viszināmākais skotu valodā rakstošais dzejnieks. Bērnss daudz rakstījis arī angļu valodā. Bērnss vācis skotu tautasdziesmas, no kurām daudzas pārveidojis savos dzejoļos.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnss bija dzimis Elovejā, Skotijā, fermera Viljama Bērnsa ģimenē. Bērnsa jaunība aizritēja nabadzībā un smagā fiziskā darbā, kas atstāja savas pēdas viņa līkas mugurā un novājinātas miesasbūves veidā. Skolā viņš bija pavisam nedaudz gājis, izglītību guva no tēva, kas saviem bērniem mācīja lasīšanu, rakstīšanu, aritmētiku un ģeogrāfiju, kā arī uzrakstīja viņiem Kristiešu ticības pamācību. Bērnss izglītību guva arī no skolotāja Džona Mērdoka, kas Elovejas draudzē 1763.gadā atklāja 'piedzīvojumu skolu' un pasniedza latīņu valodu, franču valodu Robertam un viņa brālim Gilmbertam. Par spīti savām spējām un raksturam Bērnsa tēvs bija pastāvīgi neveiksmīgs un ar savu lielo ģimeni bija spiests pārvākties no fermas uz fermu, tā arī nespējot uzlabot savus dzīves apstākļus.

1781.gadā Bērnss devās uz piekrastes pilsētu Īrvainu, lai tur kļūtu par linu sējēju, bet strādnieku, Bērnsa tai skaitā, Jaunā gada svinību rezultātā viņa darbavieta aizdegās un nodega līdz pamatiem. Līdz ar to beidzās šis Bērnsa dzīves posms. 1783.gadā viņš sāka sacerēt tradicionālās manieres dzeju, izmantojot zemienes skotu Eiršīras dialektu. 1784.gadā nomira viņa tēvs un Roberts un viņa brālis Gilberts sāka izmisīgu cīņu, lai saglabātu savā īpašumā fermu; ciešot zaudējumu šajā cīņā, viņi pārvācās uz Mosgīlu.

Problēmu, kas bija radušās viņa mīlas dēkā ar Žannu Armūru, kā arī neveiksmīgās fermera dzīves gaitas dēļ, Bērnss apsvēra pārvākšanos uz Jamaiku, lai tur kļūtu par grāmatvedi plantācijā. No tā viņu atrunāja Tomasa Blekloka vēstule, un sava brāļa pamudināts Bērnss izdeva savus dzejoļus grāmatā Dzejoļi, galvenokārt skotu dialektā, izdota 1786.gada jūnijā, parasti pazīstama kā Kilmanrokas sējums. Šajā krājumā bija iekļauti vairāki viņa labākie dzejoļi, tai skaitā "The Twa Dogs", "Address to the Deil", "Hallowe'en", "The Cottar's Saturday Night", "To a Mouse", un "To a Mountain Daisy".

Panākumi sekoja nekavējoties. Bērnsa vārds izskanēja visā Skotijā, viņš tika uzaicināts uz Edinburgu, lai vadītu jauna izdevuma izlaišanu.

Atgriezies Eiršīrā viņš atjaunoja savas attiecības ar Žannu Armūru, kuru viņš apprecēja 1788.gadā. Tikām viņš turpināja rakstīt un 1790.gadā izlaida Tam O' Shanter. Apmēram tajā pašā laikā viņš saņēma un atteicās no piedāvājuma Londonā kļūt par laikraksta Star līdzstrādnieku, tāpat viņš atteicās ieņemt amatu jaunizveidotajā Edinburgas universitātes Lauksaimniecības katedrā.

Saņēmis pieprasījumu pievienot vārdus Skotijas melodijām, viņš sacerēja tekstus vairāk kā 100 dziesmām. Tāpat Bērnss deva ievērojamu ieguldījumu Džordža Tomsona A Select Collection of Original Scottish Airs for the Voice, kā arī Džeimsa Džonsona The Scots Musical Museum.

Lai arī Bērnsa dzīve noritēja maksimāli veiksmīgi, bija sācies viņa karjēras pēdējais un tumšākais periods. Viņš kļuva drūms un attālinājās no saviem labākajiem draugiem, pārāk brīvi paužot atbalstu Francijas revolūcijai. Viņa uzskati par demokrātiju ir labi izteikti slavenajā dzejolī For a’ that and a’ that, kas ticis tulkots daudzās pasaules valodās.

Bērnsa veselība kļuva arvien vājāka, viņš priekšlaicīgi novecoja un viņš pakļāvās arvien vairāk saviem nepacietības ieradumiem. Viņš nomira no reimatiska sirds stāvokļa 1796.gada 21.jūlijā 37 gadu vecumā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]