Roberts Boils

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dabaszinātnieku. Par citām jēdziena Boils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Roberts Boils
Robert Boyle
Roberts Boils
Personīgā informācija
Dzimis 1627. gada 25. janvārī
Lizmora, Voterfordas grāfiste, Īrijas karaliste
Miris 1691. gada 31. decembrī (64 gadi)
Londona, Anglijas Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
ķīmija
Sasniegumi, atklājumi Gāzu fizisko īpašību elementu jēdziena pētījumi

Roberts Boils (angļu: Robert Boyle; dzimis 1627. gada 25. janvārī, miris 1691. gada 30. decembrī) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā. Mūsdienās visvairāk pazīstams kā Boila—Mariota likuma formulētājs. Lai gan viņa pētījumi un personīgā filozofija sakņojās alķīmijas tradīcijās, viņš tiek uzskatīts par pirmo mūsdienu ķīmiķi un vienu no modernās ķīmijas pamatlicējiem. Boila darbu "Skeptiskais ķīmiķis" uzskata par vienu no ķīmijas zinātnes stūrakmeņiem.

Jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roberts Boils dzimis Lizmoras pilī Voterfordā, Īrijā, kā septītais dēls un Ričarda Boila, pirmā Korkas grāfa, četrpadsmitais bērns. Ričards Boils 1588. gadā ieradās Īrijā kā uzņēmējs un laikā, kad pasaulē nāca Roberts, 1627. gadā, viņš bija sakrājis milzīgu zemturību Īrijā. Jau bērnībā Roberts sāka apgūt latīņu, grieķu un franču valodu. Astoņu gadu vecumā viņam nomira māte un viņu nosūtīja uz Ītonas koledžu Anglijā, kur viņa tēva draugs sers Henrijs Votons bija rektors. Aptuveni divi gadi tika pavadīti Ženēvā. Apmeklējot Itāliju 1641. gada ziemā, viņš kādu laiku dzīvoja Florencē, kur studēja Galileo Galileja "lielā astrologa paradoksus".

Pusaudža gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boila gaisa sūknis

Atgriezies Anglijā 1644. gadā, Boils uzzināja, ka viņa tēvs ir iepriekšējā gadā miris un atstājis mantojumā Stalbridžas muižu Dorsetā kopā ar dažiem īpašumiem Īrijā. No šī laika viņš veltīja savu dzīvi zinātniskiem pētījumiem un drīz ieņēma izcilu vietu pētnieku aprindās, jautātāju grupā, kas pazīstama kā "Neredzamās kolēģijas" grupa, kura veltīja sevi "jaunajai filozofijai". Tie bieži satikās Londonā, Grešamas koledžā, daži biedri tikās Oksfordā, un 1654. gadā šajā pilsētā Boils apmetās uz dzīvi. 1657. gada lasījumā par Oto fon Gērikes gaisa sūkni viņš piedalījās kā Roberta Huka asistents, lai izgudrotu pilnveidošanas plānu tā būvniecībā, kas kā "Boila mašīna" jeb "Pneimatiskais dzinējs", tika pabeigts 1659. gadā. Šajā laikā viņš uzsāka eksperimentu sēriju ar gaisa īpašībām.

Boila darba novērojumi ar gaisa sūkni tika izdoti 1660. gadā ar virsrakstu New Experiments Physico-Mechanicall, Touching the Spring of the Air, and its Effects. Kritiķu vidū šo grāmatu atbalstīja jezuīts Frensis Lains (1595—1675) atbalstot Boila pirmo likumu par to, ka gāzes tilpums mainās pretēji gāzes spiedienam, kas angliski runājošās tautās parasti tiek saukts par Boila likumu. Tomēr pirmais, kurš noformulēja hipotēzi, bija Henrijs Povers 1661. gadā. Boils iekļāva atsauci, pierakstot Powers, tomēr to kļūdaini piedēvēja Ričardam Tovnlejam. Kontinentālajā Eiropā hipotēze dažreiz tiek piedēvēta Edmam Mariotam, neskatoties uz to, ka viņš to nepublicēja līdz 1676. gadam, kad jau bija iespēja iepazīties ar Boila darbu.[1]

1663. gadā "Neredzamā kolēģija" tika iekļauta Karaliskajā biedrībā, hartas apvienību atbalstīja Čārlzs II Stjuarts, ieceļot Boilu par padomes biedru. 1680. gadā viņš tika izvēlēts par sabiedrības prezidentu, bet noraidīja šo godu, baidoties no zvērestiem.

Laikā, kamēr Boils dzīvoja Oksfordā, viņš bija kavalieris. Kavalierus uzskatīja par nepieciešamiem karaliskajiem pasūtījumiem jau dažus gadus pirms Boils pārcēlās uz dzīvi Oksfordā. Boila rezidences periods tiek atzīmēts ar uzvaru parlamenta spēku reakcionārajā darbībā, šis periods atzīmēja kavalieru kustības īpaši noslēgto periodu un tādēļ maz ir zināms par Boila darbību ārpus biedrības.

1668. gadā viņš pameta Oksfordu dodoties uz Londonu, kur viņš dzīvoja savas māsas, lēdijas Ranelāgas, mājā Palmalā.

Vēlākie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa veselība, kas nekad nebija īpaši laba, nopietni pasliktinājās 1689. gadā. Boils pakāpeniski atteicās no sabiedriskajiem pienākumiem. Viņš pārtrauca savu saziņu ar Karalisko biedrību un izteica vēlmi atsvabināties no viesu uzņemšanas pienākuma. Ja vien iemesls nebija ārkārtējs, tad viesi varēja iegriezties otrdienās un piektdienās priekšpusdienā vai trešdienās un ceturtdienās vakarpusē. Brīvajos brīžos viņš tādā veidā vēlējās "nostiprināt savus garus, sakārtot papīrus" un gatavojās kāda svarīgākas ķīmijas pētīšanai. Viņa veselība kļuva vēl sliktāka 1691. gadā un viņš nomira tā pašā gada 30. decembrī, nedēļu vēlāk pēc māsas nāves, ar kuru viņš dzīvoja kopā vairāk kā 20 gadus. Roberts Boils mira no paralīzes. Viņu apglabāja Svētā Martina kapos, apbedīšanas ceremoniju vadīja viņa draugs bīskaps Gilberts Barnets. Boils pēc nāves bija atstājis lekciju sēriju, kas ir pazīstama kā Boila lekcijas.

Svarīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1660. gadā — New Experiments Physico-Mechanical: Touching the Spring of the Air and their Effects
  • 1661. gadā — Skeptiskais ķīmiķis ( The Sceptical Chymist)[2]
  • 1663. gadā — Considerations touching the Usefulness of Experimental Natural Philosophy (otrā daļa sarakstīta 1671. gadā)
  • 1664. gadā — Experiments and Considerations Touching Colours, with Observations on a Diamond that Shines in the Dark
  • 1665. gadā — New Experiments and Observations upon Cold
  • 1666. gadā — Hydrostatical Paradoxes[3]
  • 1666. gadā — Origin of Forms and Qualities according to the Corpuscular Philosophy
  • 1669. gadā — turpina darbu ar gaisa avotiem.
  • 1670. gadā — pierādīja, ka samazināts apkārtējās vides spiediens var novest pie burbuļu veidošanās dzīvā būtnē. Šis apraksts par odzi vakuumā ir pirmais dekompresijas slimības apraksts.[4]
  • 1670. gadā — Cosmical Qualities of Things, the Temperature of the Subterraneal and Submarine Regions, the Bottom of the Sea, &c. with an Introduction to the History of Particular Qualities traktāts
  • 1672. gadā — Origin and Virtues of Gems
  • 1673. gads — Essays of the Strange Subtilty, Great Efficacy, Determinate Nature of Effluviums
  • 1674. gadā — Saltiness of the Sea, Suspicions about the Hidden Realities of the Air, Cold, Celestial Magnets, Animadversions on Hobbes's Problemata de Vacuo traktāts divos sējumos
  • 1676. gadā — Experiments and Notes about the Mechanical Origin or Production of Particular Qualities, ietverot dažus pierakstus par elektrību un magnētismu.
  • 1678. gadā — Observations upon an artificial Substance that Shines without any Preceding Illustration
  • 1680. gadā — Atmosfēras spiediens ( the Aerial Noctiluca)
  • 1682. gadā — New Experiments and Observations upon the Icy Noctiluca
  • 1682. gadā — turpina darbu ar gaisu pētniecību
  • 1684. gadā — Memoirs for the Natural History of the Human Blood
  • 1685. gadā — Short Memoirs for the Natural Experimental History of Mineral Waters
  • 1686. gadā — A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature[5]
  • 1690. gadā — Ārstnieciskā ūdensdziedniecība (Medicina Hydrostatica)
  • 1691. gadā — Experimentae et Observationes Physicae

Starp viņa filozofiskajiem un reliģiskajiem rakstiem bija:

  • 1648 - 1660. gadā — Seraphic Love, sarakstīta 1648. gadā, bet netika publicēta līdz 1660. gadam.
  • 1663. gadā — An Essay upon the Style of the Holy Scriptures
  • 1664. gadā — Excellence of Theology compared with Natural Philosophy
  • 1665. gadā — Occasional Reflections upon Several Subjects
  • 1675. gadā — Some Considerations about the Reconcileableness of Reason and Religion, with a Discourse about the Possibility of the Resurrection
  • 1690. gadā — Christian Virtioso

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stephen Brush. The Kinetic Theory of Gases - An Anthology of Classic Papers with Historical Commentary. History of Modern Physical Sciences Vol 1. Imperial College Press, 2003. ISBN 1860943489.
  2. «The Sceptical Chymist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 6. aprīlī.
  3. Cf. Hunter (2009), p.147. "It forms a kind of sequel to Spring of the Air ... but although Boyle notes he might have published it as part of an appendix to that work, it formed a self-contained whole, dealing with atmospheric pressure with particular reference to liquid masses"
  4. Acott, C. (1999). "A brief history of diving and decompression illness.". South Pacific Underwater Medicine Society Journal 29 (2). ISSN 0813-1988. OCLC 16986801. Atjaunināts: 17 April 2009.
  5. A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]