Roberts Boils
Vikipēdijas raksts
Miris 1691. gada 30. decembrī (64 gadu vecumā)
Pilsonība Īrs
Darbības sfēras Ķīmiķis,fiziķis
Darba iestāde Londonas karaliska sabiedrība
Zināms kā Gāzu fizisko īpašību elementu jēdziena pētītājs
Roberts Boils (dzimis 1627. gada 25 janvārī - miris 1691. gada 30 decembrī), naturālais filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un jaunais zinātnieks, bija slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā. Viņš ir labāk zināms pēc Boila likuma formulējuma. Neskatoties uz to, ka viņa pētījumam un personiskai filozofijai skaidras ir viņa saknes alķīmijas tradīcijās, viņš ilgi tiek uzskatīts par pirmo mūsdienu ķīmiķi, un tādejādi par vienu no mūsdienu ķīmijas aizsācējiem. Viņa darbu vidū, "Skeptiskais Ķīmiķis" ir redzama kā stūrakmens grāmata ķīmijas sfērā.
[izmainīt šo sadaļu] Jaunībā
Roberts Boils dzimis Lizmoras pilī, Waterfordā, Īrijā, kā septītais dēls un Ričarda Boila četrpadsmitais bērns,pirmais grāfs Korks. Ričards Boils bija ieradies kā uzņēmējs Īrijā 1588. gadā un ar laiku pasaulē nāca Roberts - 1627. gadā, viņš bija sakrājis milzīgu zemturību Īrijā. Kamēr Roberts vēl bija bērns, tika apmācīts latīņu, grieķu un franču valodās. Viņš bija tikai astoņus gadus vecs, kad sekoja viņa mātes nāve, viņš tika nosūtīts uz Etona koledžu Anglijā, kurā viņa tēva draugs, sers Henrijs Wottons, bija tad rektors. Aptuveni divi gadi tika pavadīti Ženēvā. Apmeklējot Itāliju 1641.gada ziemā, viņš pavadīja laiku Florencē, studējot Galileo Galileja (Galileo bija padzīvojis, bet arvien dzīvs Florencē 1641.gadā) "lielā astrologa paradoksus".
[izmainīt šo sadaļu] Pusaudža gadi
Atgriežoties Anglijā 1645. gadā, Boils uzzināja, ka viņa tēvs bija bijis hospitalizēts un bija pametis Stalbridžas muižu Dorsetā, kopā ar dažiem īpašumiem Īrijā. No šī laika, viņš veltīja savu dzīvi zinātniskiem pētījumiem, un drīz ieņēma izcilu vietu pētnieku aprindās, jautātāju grupā, kas pazīstama kā "Neiespējamās koledžas" grupa, kas veltīja sevi "jaunajai filozofijai". Tie bieži satikās Londonā, bieži Grešamas koledžā, daži no biedriem bieži tikās Oksfordā, un šajā lielpilsētā Boils palikā dzīvot 1654. gadā. 1657. gada lasījumā par Otto van Guerika gaisa pumpi , viņš ņema dalību kā Roberta Huka asistents, lai izgudrotu pilnveidošanas plānu tā būvniecībā, kas ar rezultātu, "Boila mašīna" vai "Pneimatiskais dzinējs", tika pabeigts 1659. gadā, viņš sāka eksperimentu sērijas ar gaisa īpašībām. Uzraksts ir atrodams uz augstskolas koledžas sienas. Oksfordā, Augstajā ielā (pašlaik Šhelija memoriāls), atzīmē vietu, kur krusteniskā zāle stāvēja līdz agrajiem 1800. gadam. Šeit Boils īrēja istabas no bagātā aptiekāra, kam piederēja zāle.
Boila darba novērojumi ar gaisa pumpi tika izdoti 1660. gadā ar virsrakstu Jauns eksperiments fizikā-mehānikā, skar negaidītus paziņojumus par gaisu, un tā efektiem....Kritiķu vidū šo grāmatu atbalstīja Jezuīts, Francius Linus (1595–1675) un tas bija kamēr atbildēja viņa nepatikai, un tas bija tikmēr, kamēr atbildod viņa pieņēmumiem ko Boils radīja savā pirmajā likumu atsauksmē par to, ka gāzes tilpums mainās pretēji gāzes spiedienam, kurš starp angliski runājošajām tautām tiek parasti piesaukts līdz ar viņa vārdu..
Tomēr, cilvēks, kurš sākotnēji noformulēja hipotēzi, bija Henrijs Powers 1661. gadā. Boils iekļāva atsauci papīrā - uzrakstījis Powers, bet kļūdaini piedēvēja to Ričardam Tovnlejam. Kontinentālā Eiropā hipotēze tiek dažreiz piedēvēta Edmei Mariottei, neskatoties uz to, ka viņa neizdeva to līdz 1676.gadam un bija varbūtējā Boila darba zinātāja tolaik. [1] 1663.gadā Neiespējamā Koledža tapa Londonas karaliskajā sabiedrībā priekš dabisko zināšanu pilnveidošanas, un hartas apvienību nodrošināja Čārlzs II no Anglijas, ieceļot Boilu par padomes biedru. 1680.gadā viņš tika izvēlēts par sabiedrības prezidentu, bet noraidīja godu baidoties no zvērestiem. Tas bija laikā, kad Boils bija Oksfordā, viņš bija bruņinieks. Bruņinieki tika uzskatīti par nepieciešamiem pēc karaliskā pasūtījuma, daži gadi pirms Boila laika Oksfordā. Boila rezidences periods tika atzīmēts ar uzvaru parlamenta spēku reakcionāro darbību, tādēļ šis periods atzīmēja bruņinieku kustības īpaši noslēgto periodu un tādēļ maz ir zināms par Boila līdzdalību pēc viņa piederības. 1668. gadā viņš pa pameta Oksfordu dēļ Londonas, kur viņš dzīvoja savas māsas mājā, lēdijas Ranelāgas, Pall Mall.
Small Text==Atsauces==
- ↑ Brush, Stephen (2003). The Kinetic Theory of Gases - An Anthology of Classic Papers with Historical Commentary, History of Modern Physical Sciences Vol 1. Imperial College Press. ISBN 1860943489.

