Roberts Brūss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Roberts Brūss
Robert the Bruce/Roibert a Briuis/Raibeart Bruis
Robertthebruce.jpg
Skotijas karalis
Amatā
1306 — 1329
Priekštecis Džons I Ballions
Pēctecis Dāvids II

Dzimšanas dati 1274. gada 11. jūlijā
Tarnberijas pils, Ēršīra, Skotija
(Deinvidēršīra, Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1329. gada 7. jūnijā (54 gadu vecumā)
Kardrosa, Dambertonšīra, Skotija
(Ārgaila un Bjūta, Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Damferlainas abatija, Melrouzas abatija (sirds), Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Brūsu dinastija
Tēvs Roberts de Brūss
Māte Karikas Mardžorija
Dzīvesbiedrs(-e) Maras Izabella, Elizabete de Burga
Bērni 11 (vairāki no tiem ārpus laulības), to skaitā Dāvids II
Reliģija katolisms

Roberts Brūss (angļu: Robert the Bruce, skotu: Robert the Bruce, skotu gēlu: Roibert a Briuis; dzimis 1274. gada 11. jūlijā, miris 1329. gada 7. jūnijā) bija Skotijas karalis no 1306. gada līdz savai nāvei. Veiksmīgi vadīja skotu cīņu pret Angliju Pirmajā Skotijas neatkarības karā, Skotijas nacionālais varonis.

Iesākumā Roberts Brūss atbalstīja Anglijas karaļa Edvarda I pretenzijas uz Skotijas troni, un, kad Edvars I 1296. gadā iebruka Skotijā, to atbalstīja. Tomēr 1297. gadā Skotijā sākās Viljama Vollesa sacelšanās, un Roberts Brūss pieslējās Vollesam. Pēc Vollesa sakāves Folkerkas kaujā 1298. gadā, Roberts Brūss atkal kļuva par Edvarda I sabiedroto. No 1298. līdz 1300. gadam Brūss bija reģentu padomē, tomēr konfliktu dēļ ar Kominu klanu atkāpās no amata.

1306. gadā strīdā Roberts Brūss nogalināja Kominu klana līderi Rudo Kominu un 1306. gada 25. martā tika kronēts par Skotijas karali. Anglijas karalis Edvards I ātri sakāva Brūsa spēkus un viņš bija spiests slēpties Hebridu salās un Īrijā.

Tomēr 1307. gadā Roberts Brūss atgriezās Skotijā un spēja atkarot Skotiju no Anglijas karaļa varas un Brūsa politiskajiem pretiniekiem. 1309. gadā Roberts Brūss Sentendrūsā sasauca Skotijas parlamentu. 1314. gada 24. jūnijā notika Bennokbernes kauja, kurā skoti smagi sakāva angļus Edvarda II vadībā un nodrošināja Skotijas karalistes eksistenci. Pēc šīs uzvaras skoti sāka uzbrukumus Ziemeļanglijas teritorijā. 1324. gadā pāvests Jānis XXII atzina Robertu Brūsu par Skotijas karali, bet 1328. gadā tika noslēgts miera līgums ar Angliju.

Roberts Brūss miris 1329. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]