Rolands Kalniņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par kinorežisoru. Par citām jēdziena Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rolands Kalniņš
Dzimis 1922. gada 9. maijs
Valsts karogs: Latvija Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija
Nodarbošanās kinorežisors
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

Rolands Kalniņš (dzimis 1922. gada 9. maijā) ir latviešu kinorežisors.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 9. maijā Ludzas apriņķa, Istras pagasta Vecslabadā, pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu (19371940). Pēc kara, 1947. gadā, uzsācis darbu Rīgas Kinostudijā un patstāvīgi apguvis režisora arodu. Iesākumā strādājis par režisora asistentu. Deva priekšroku vēsturiskām un sociālām spēlfilmām, eksperimentēja ar formu un atveidi. 60. gadu filmas — "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi", tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites. Tapšanas procesā tika apturēta arī viņa kārtējā filma "Piejūras klimats", kas pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par liktenīgu latviešu kinematogrāfā.

Bez mākslas filmām, Kalniņš darbojies arī kino publicitātē. Dokumentālā filma "Saruna ar karalieni" par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību, tika apbalvota ar "Lielo Kristapu" (1980).

Kopš 1962. gada Latvijas kinematogrāfistu savienības biedrs. Rolands Kalniņš ir arī viens no kinostudijas "Trīs" (1989) dibinātājiem, kurā tika izveidots apjomīgs dokumentālais kinoprojekts par 20. gadsimta Latviju.

Atzinības un apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolands Kalniņš ticis apbalvots ar "Lielo Kristapu". Filmai "Karalienes bruņinieks" izteikta atzinība vissavienības sporta kino festivālā. Kinofestivālā Kišiņevā ieguva balvu par labāko scenāriju filmai "Akmens un šķembas" (1967). Nopelniem bagātais LPSR kultūras darbinieks (1989). Sižets par Rolandu Kalniņu ir iekļauts videofilmu "Kinogadsimts Latvijā" ciklā[1] (1999). Valsts kultūras fonda stipendiāts (1999).[2]

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998). 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Filmogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisors[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlfilmas

Dokumentālās filmas

  • 1963 — "Man vajadzēja būt saudzīgākam"
  • 1980 — "Saruna ar karalieni"
  • 1999 — "Mūžīgais Fausts"

Pasūtījuma filmas

  • 1963 — "Tā nav slimība"
  • 1969 — "Tā dejo Latvijā"

Otrais režisors[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisora asistents[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieciskais vadītājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Producents[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1999 — "Mūžīgais Fausts"
  • 2006 — "Ardievu, divdesmitais gadsimt!"

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Enciklopēdija. Rīga. SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība". — 2007. g. ISBN 9984-9482-0-X.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]