Romas karalis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Romas karalis. Baloža izbāzenis atrodas Derbijas muzejā un mākslas galerijā

Romas karalis (angļu: The King of Rome) bija sacīkšu balodis, kurš 1913. gadā uzvarēja 1001 jūdzes (1611 km) sacensībās no Romas, Itālijā, uz Angliju. Deivs Sadberijs (Dave Sudbury) sarakstīja par viņu dziesmu un arī grāmatu. Pazīstamākais dziesmas izpildījums pieder Džūnai Teiborei (June Tabor).[1]

Balodis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baložu tēviņa apspalvojums bija zilganpelēks,[2] tā gredzena numurs – NU1907DY168.[3] Baloža īpašnieks[1] un audzētājs[2] Čārlijs Hadsons (Charlie Hudson, dzimis 19. gadsimta 70. gadu sākumā, miris 1958. gada 13. martā 84 gadu vecumā[3]) dzīvoja Brook Street 56, Derbijā (adrese vairs nepastāv, 52°55′35″N 1°29′08″W / 52.9265, -1.4855). Tiek minēts, ka 1904. gadā viņš bija uzsācis dalību baložu sacensības.[1] Tajā laikā viņš bija Derby Town Flying Club prezidents un mantzinis.[1] Viņš arī rakstīja par baložu sacensību jautājumiem Derby Evening Telegraph.[4] Pēc baloža nāves tā ķermenis tika nodots Derbijas muzejam un mākslas galerijai (Derby Museum and Art Gallery), kur tā izbāzenis tiek glabāts ar piekļuves numuru DBYMU.1946/48. Kopš 2011. gada viņš ir ekspozīcijā,[5] bet pirms tas bijis izstādīts arī citur, tai skaitā Walsall Museum Volsolā un Wollaton Hall Notingemā.[4]

Dziesma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudbury, in 2012

Par Romas karali un tā īpašnieku ir sarakstīta dziesma un grāmata, kuras autors ir Deivs Sadberijs. Tajā stāstīts, ka lielo sacensību dienā sacēlās vētra un tūkstošiem putnu tika aiznesti prom un neviens tos nav vairs redzējis,[5] norādot uz briesmām, kas varēja skart baložu sacensības.

Pazīstamākais dziesmas izpildījums pieder Džūnai Teiborei.[1] 20. gadsimta 80. gadu beigās viņa bija konkursa tiesnese, kurā ar šo dziesmu uzstājās Deivs Sadberijs (konkursā viņš ieguva ceturto vietu[6]). 1988. gadā viņa ierakstīja šo dziesmu savā albumā "Aqaba". Šī konkursa finālists Braiens Maknīls (Brian McNeill) teica, ka "Romas karalis" bija par galvas tiesu pārāks par citām dziesmām, kuras tajā vakarā tika izpildītas, un bija pelnījis uzvaru.[6]

Pēc tam arī Braiens Maknīls ir izpildījis šo dziesmu kopā ar Jeinu Makintošu (Iain MacKintosh). Dziesmas dzīvais izpildījums ierakstīts viņa 2000. gada albumā "Live and Kicking".[6]

1994. gadā amerikāņu tautas dziedātājs Vans Gilberts (Vance Gilbert) ierakstīja šo dziesmu albumā "Edgewise". Savukārt 2004. gadā kanādiešu tautas mūziķis Garners Rodžers (Garner Rogers) ierakstīja šo dziesmu albumā "Summer Lightning". Grupa "Half Man Half Biscuit" arī ierakstīja savu dziesmas versiju, kura tā arī netika izdota.[7]

Grāmata[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deiva Sadberija dziesmas vārdi tika izdoti 32 lapu biezā grāmatā, kuru ilustrējis Hanss Saefko (Hans Saefkow).[8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Museum plea on pigeon. Derby Evening Telegraph, 25 Sep 2001.
  2. 2,0 2,1 The Racing Pigeon, 02 Aug 1913, p. 139.
  3. 3,0 3,1 Savage, Andy. The King of Rome - Charles Hudsons famous Pigeon from the West end of Derby. Derby Photos, [cited 24 Oct 2011].
  4. 4,0 4,1 Legend of the stuffed superstar. Derby Evening Telegraph, 09 Dec 1996.
  5. 5,0 5,1 Natural History treasure - The King of Rome. Derby City Council, [cited 24 Oct 2011].
  6. 6,0 6,1 6,2 MacKintosh, Iain, McNeill, Brian. Sleeve notes. Live and Kicking, 2000.
  7. HMHB: Unreleased Tracks from Radio Sessions. [cited 24 Oct 2011].
  8. Sudbury, Dave, Saefkow, Hans. The King of Rome. Simply Read Books, 2010. ISBN 978-1-894965-94-1.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]