Rubeņu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Rubeņu apakšdzimta
Tetraoninae (Vigors, 1825)
Rubenis (Tetrao tetrix)
Rubenis (Tetrao tetrix)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaRubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
Rubeņu apakšdzimta Vikikrātuvē

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.[1] Pazīstamākie šīs apakšdzimtas putni ir rubenis, mednis un mežirbe.

Rubeņu apakšdzimtas putni dzīvo mērenā klimata joslā un subarktiskajā joslā ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Tie ir sastopami priežu mežos, virsājos, prērijās un kalnainās vietās.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā dzīvo 4 rubeņu apakšdzimtas sugas: mežirbe (Tetrastes bonasia), baltirbe (Lagopus lagopus), mednis (Tetrao urogallus) un rubenis (Lyrurus tetrix).[2] Visbiežāk sastopamais vistveidīgais putns Latvijā ir mežirbe[3], savukārt baltirbe pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mednis (Tetrao urogallus) ir lielākais putns rubeņu apakšdzimtā

Rubeņu apakšdzimtas putni kā jau vistveidīgie putni ir masīvi veidoti, to formas ir noapaļotas un druknas. Mazākā rubeņu apakšdzimtā ir Ķīnas mežirbe (Bonasa sewerzowi),[5] kas ir apmēram 34 cm gara, un mātītes svars ir 315 g[6] bet lielākais no visiem ir mednis (Tetrao urogallus)[7], kura ķermeņa garums var sasniegt 115 cm, un tēviņa svars 6,5 kg.[8] Rubeņu apakšdzimtai ir raksturīgs dzimumdimorfisms. Piemēram, medņa gailis var būt pat 2x lielāks par medņa vistu.

Rubeņu apakšdzimtas putniem nāsis ir apspalvotas. To kājas klātas ar spalvām līdz pirkstiem, bet ziemas laikā arī pirkstiem uz sāniem uzaug spalvas vai zvīņas, kas palīdz putnam staigāt pa sniega virsmu vai ierakties sniegā uz naktsguļu. Atšķirībā no citiem vistveidīgajiem rubeņu apakšdzimtas putniem nav piešu.[9] Virs acīm daudzām sugām ir krāsainas "uzacis", kas visbiežāk ir košās krāsās āda bez apspalvojuma.[10]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža sugas ir individuālākas kā prēriju sugas, kuras ir daudz sabiedriskākas. Meža sugas tikai ziemā un rudenī sanāk kopā lielākos baros. Vissabiedriskākās ir baltirbju ģints (Lagopus) sugas, kas dzīvo tundrā. Ziemas laikā tās veido lielus barus, kuros var būt apmēram 100 putni. Lielāko daļu laika rubeņu apakšdzimtas putni pavada uz zemes, bet, ja tos iztraucē, tie paceļas spārnos un pārlido uz jaunu vietu.[9] Lielākā daļa sugu ir nometnieces un uzturas vienā vietā visu gadu, tomēr dažas sugas veic nelielas, sezonālas migrācijas. Piemēram, klinšu baltirbe (Lagopus muta) un baltirbe (Lagopus lagopus) migrē vairākus simtus kilometru.[9]

Rubeņu apakšdzimtas putni pamatā barojas ar augu izcelsmes barību: lapu pumpuriem, asniem, lapām, koku un krūmu zariem. Veģetāra rakstura barība pieaugušam putnam sastāda vairāk kā 95% no visas barības. Barības veids ir ļoti mainīgs atkarībā no sezonas. Arī jaunie putni barojas atšķirīgi no pieaugušajiem. Cāļi galvenokārt barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, pieaugot tie pamazām pāriet uz pieaugušu putnu barības veidu. Vairākas sugas barojas ar skujkoku skujām. Lai spētu sagremot veģetāro barību, rubeņu apakšdzimtas putniem ir lielas guzas, kuras piepildītas ar smalku granti. Grants palīdz sasmalcināt barību, bet garajās zarnās ar labi attīstītu aklo zarnu barība tiek sašķelta un maksimāli izmantota. Aklajā zarnā veidojas īpašas baktērijas, kuras nepieciešamas celulozes sašķelšanai.[9]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubeņu apakšdzimtas putni, izņemot mežirbes,[11] ir poligāmi. Riesta laikā viens gailis savā riesta teritorijā cenšas piesaistīt vairāku vistu uzmanību, bet mežirbju ģints (Lagopus) putni veido monogāmus pārus. Vakaros, dienai satumstot, gaiļi piesaista vistu uzmanību ar riesta dziesmu, tajā pašā laikā demonstrējot sevi, savu apspalvojumu, savu augumu, izplešot astes un sitot spārnus. To uzacis vai kakla ādas laukumi kļūst koši, uzmanību piesaistoši. Reizēm gaiļi savā starpā cīnās un nostiprina tiesības uz riesta teritoriju. Katrai sugai ir atšķirīga riesta dziesma.[9]

Ligzda ir sekla bedrīte uz zemes, bieži izklāta ar dažādiem augiem. Vista olas sāk dēt apmēram nedēļu pēc pārošanās. Tā dēj 1 olu vienā vai divās dienās. Perēt vista sāk tikai tad, kad dējums ir pilns. Ja kāda ola tiek zaudēta, vista izdēj jaunu olu. Pilnā dējumā ir 5—12 olas. To forma atgādina vistu olas, tikai tām ir brūni raibumiņi uz dzeltenīga fona. Inkubācijas periods ilgst 21—28 dienas. Cālēni izšķiļas dzeltenbrūni pūkaini, un tie tūlīt pamet ligzdu. Tiem diezgan drīz attīstās spalvas, un tie spēj jau lidot, pirms sasnieguši 2 nedēļu vecumu. Par cāļiem rūpējas tikai vista, toties mežirbju sugām abi vecāki rūpējas par cālēniem līdz to pirmajam rudenim. Lai arī dzimumbriedumu jaunie putni sasniedz jau nākamajā gadā, tie bieži pārojas tikai 2 gadu vecumā.[9]

Rubeņu apakšdzimtas sugu populācijas var būt strauji mainīgas. Sliktos laika apstākļos vai pieaugot plēsēju skaitam, to skaits var strauji samazināties, kā arī piemērotos apstākļos populācija var diezgan ātri atjaunoties, jo vistu dējumi ir ražīgi. Šo putnu galvenie dabīgie ienaidnieki ir lūši, lapsas, caunas un dažādi plēsīgie putni.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
  2. «rubeņu dzimta (Tetraonidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 30. novembrī.
  3. Putni: Vistveidīgie
  4. «Baltirbe». Latvijas putni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  5. «Chinese grouse (Bonasa sewerzowi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  6. «Chinese grouse (Bonasa sewerzowi): Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  7. «Grouse of Another Time». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  8. «Western capercaillie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. janvārī. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 Storch, Ilse; Bendell, J. F. (2003). "Grouse". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 184–187. ISBN 1-55297-777-3.
  10. «Tetraoninae: a subfamily of the Pheasants & allies Phasianidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. decembrī. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
  11. «Willow Grouse». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 2. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]